Слайд 1Ergonomijas teorētiskie pamati
Слайд 2Ergonomija ir multidisciplināra zinātnes nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka anatomijas,
fizioloģijas un psiholoģijas zināšanām.
Слайд 3Ergonomija pēta cilvēka attiecības ar darbu.
Ergonomijas uzdevums ir darba procesa un
darba vides piemērošana cilvēka fiziskajām un psihiskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var viegli izpildīt.
Слайд 4Zinās celšanas un pārvietošanas galvenos principus.
Zinās palīgierīču un tvērienu veidus,
ceļot un pārvietojot pacientu.
Mācēs pareizi celt un pārvietot pacientu.
Zinās pareizas kustību tehnikas ievērošanas nozīmi māsas praksē.
Apzināsies kustību tehnikas ievērošanas nepieciešamību, lai novērstu negadījumu un ievainojumu risku.
Veidos attieksmi pret savu veselību.
Слайд 5Ergonomikas pamatprincips ir, ka pacients nevis jāceļ, bet jāpārvieto, balstoties uz
pacienta dabisko kustību fizioloģiju-pielietot biomehānikas iemaņas.
Слайд 6Ergonomiskie principi palīdz samazināt sāpju, ievainojumu risku, kā arī stresu darba
laikā .Tās mērķis ir arodslimību un nelaimes gadījumu aizkavēšana.
Слайд 7Mūsdienu ergonomiju iedala:
Noslodzes ergonomija (fiziskās slodzes, darba pozas un t.ml.)
Kognitīvā ergonomija
( psihiskās norises, smadzeņu reakcija uz darba procesu).
Organizācijas ergonomikā (sociāltehnoloģisko jautājumu risināšana, darba organizācija, atpūtas pauzes).
Слайд 8Cilvēks stādājot pārsvarā veic vai nu fizisku vai garīgu darbu.
1. Raksturojot
fizisku darbu, galvenā uzmanība tiek pievērsta darba smagumam.
2. Raksturojot garīgu darbu –darba spriedzei.
Слайд 9Darba slodze – darba procesa raksturojums, ja tiek noslogota muskuļu un
skeleta sistēma, kā arī asinsrites, elpošanas, perifēriskā nervu un citas sistēmas.
Слайд 10Darba spriedze – darba procesa raksturojums, ja pamatā tiek noslogota centrālā
nervu sistēma. Tā nosaka psihoemocionālās un intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu.
Слайд 11DARBA SPRIEDZE nosaka psihoemocionālās un intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu.
Viens no
svarīgākajiem fizioloģiskajiem kritērijiem, kas raksturo organisma fizisko stāvokli, ir skābekļa patēriņš un ar to saistītie vielmaiņas procesi organismā. Pēc patērētā skābekļa daudzuma var spriest par darba smagumu, jo ,lai muskuļi darbotos, tiem nepieciešama enerģija, kura tiek nepārtraukti papildināta ar asinīs esošajām barības vielām.
Слайд 12Tā kā skābekļa patēriņš un sirdsdarbības ritms ir saistīts ar organisma
metabolisko jeb vielmaiņas enerģijas patēriņu, tad fizisko darbu no fizioloģijas viedokļa var iedalīt vairākās smaguma kategorijās
[Izmerovs N.F., 1996]:
Слайд 13.
Var iedalīt:
smaguma kategorijās [Izmerovs N.F., 1996]:
− viegls darbs (O2 patēriņš
– 0,5…1,0 l/min., MEP – 2,5 kcal/min, SR – 90 un mazāksit./min.);
− vidēji smags darbs (O2 patēriņš – 1,0…1,5 l/min., MEP – 5 kcal/min, SR – 100 sit./min.);
− smags darbs (O2 patēriņš – 1,5…2,0 l/min., MEP – 7,5 kcal/min, SR 120 sit./min.);
− ļoti smags darbs (O2 patēriņš – 2,0…2,5 l/min., MEP – 10 kcal/min, SR – 140 sit./min.);
− pārmērīgi smags darbs (O2 patēriņš – vairāk par 2,5 l/min., MEP – 15 kcal/min, SR – 160 un vairāk sit./min.).[Gordon A., 1957].
Слайд 14Asinis muskuļiem pastāvīgi piegādā skābekli, barības vielas, bet aizvada oglekļa dioksīdu
un citus vielmaiņas atkritumproduktus. Tādējādi skābekļa patēriņš saistīts ar sirdsdarbības ritmu . Pēc šiem parametriem var noteikt metabolisko enerģijas patēriņu . Veicot fizisku darbu, oksidēšanās procesi organismā pastiprinās, jo darbā tiek iesaistītas papildus muskuļu grupas.
Слайд 15Darba noslodzes galvenie riski var būt šādi:
1) smags dinamisks darbs;
2)
statisks darbs;
3) monotons darbs;
4) redzes noslodze;
5) balss aparāta noslodze.
Слайд 16Pacienta pārvietošanas darbības var būt bīstamas, jo ir vairāki faktori, kas
padara pacienta pārvietošanas darbības bīstamas un līdz ar to palielina traumu risku. Šie riska faktori ir saistīti ar dažādiem pacienta pārvietošanas aspektiem.
Слайд 17Ar uzdevumu saistītais risks.
spēks: fiziskās piepūles apjoms, kāds nepieciešams uzdevuma
veikšanai (piemēram, smagumu celšanai, vilkšanai un grūšanai) vai kontroles saglabāšanai pār aprīkojumu un instrumentiem;
Слайд 18 atkārtošana: vienas un tās pašas kustības veikšana vai kustību sērijas,
kas veicamas nepārtraukti vai bieži darba dienas laikā;
Слайд 19 neērtas pozas: tādu pozu ieņemšana, kas noslogo ķermeni, piemēram, noliekšanās
pār gultu, nomešanās uz ceļiem vai ķermeņa sagriešana celšanas laikā; ar pacientu saistītais risks: pacientus nevar celt kā smagumus, tādēļ ne vienmēr var izmantot drošas celšanas “noteikumus”;
Слайд 201. pacientus nevar turēt tuvu
ķermenim;
2. pacientiem nav rokturu;
3. nav iespējams
paredzēt, kas notiks, pārvietojot pacientu;
4. pacienti ir masīvi;
Слайд 21
Ar apkārtējo vidi saistīts risks:
Слайд 22paslīdēšanas, paklupšanas un
nokrišanas risks:
nelīdzenas darba virsmas;
telpas ierobežojumi (nelielas telpas,
daudz
aprīkojuma).
cita veida risks:
nav pieejama palīdzība;
nepiemērots aprīkojums;
nepiemēroti apavi un apģērbs;
zināšanu vai apmācības trūkums.
Слайд 23Pacienta pārvietošana ir saistīta ar pacientu celšanu, nolaišanu, turēšanu, stumšanu vai
vilkšanu. Pacientu pārvietošanas metodes var sadalīt trīs grupās atbilstoši dažādiem pārvietošanas veidiem:
Слайд 241. Manuālas pārvietošanas metodes
Tās realizē viens vai vairāki aprūpētāji, izmantojot pašu
muskuļu spēku un, ja iespējams, iesaistītā pacienta atlikušo kustību spēju.
Слайд 252. Pārvietošanas metodes, izmantojot nelielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus
Tā ir pacienta pārvietošanas
metodes, kas tiek realizētas ar specifisku palīgrīku, piemēram, mazu berzi izraisošu auduma gabalu, ergonomisku jostu, rotējamu pēdu paliktņu, virs gultas piestiprināta trapeces veida stieņa un citu rīku palīdzību.
Слайд 263. Pārvietošanas metodes, izmantojot lielus pacienta pārvietošanas palīgrīkus
Šīs pārvietošanas metodes
tiek realizētas, izmantojot elektriski mehānisku celšanas aprīkojumu.
Слайд 27Pareizas pacienta pārvietošanas metodes noteikšana ietver iesaistītā pacienta vajadzību un spēju
novērtēšanu.
Слайд 281. Pacientam nepieciešamais palīdzības līmenis
Piemēram, pacients, kas nesadarbojas (gulošs gados vecāks
cilvēks, pacients vispārējā narkozē vai komā, pacients pretojas pārvietošanai u.c.), mehāniski jāpaceļ, bet pacients, kas spēj un vēlas daļēji balstīt pats savu ķermeni, var pārvietoties no gultas uz krēslu, izmantojot vertikālu palīgierīci, pacienta garums un ķermeņa masa.
Слайд 29Piemēram, pacients var būt pārāk smags, lai aprūpētājs to varētu pacelt
bez mehāniskām palīgierīcēm.
Слайд 302. Pacienta spēja un vēlēšanās saprast un sadarboties, jebkādi medicīniski stāvokļi,
kas var ietekmēt celšanas vai pozas maiņas metodes izvēli
Слайд 31Piemēram, brūces uz vēdera, kontraktūras, ievietotas caurules un grūtniecība padara pārvietošanas
vai pozas maiņas uzdevumu grūtāk paveicamu.
Слайд 32Manuāla pacienta pārvietošana pakļauj medicīnas māsas lielākam riskam.
Слайд 33 Pacienta ķermeņa masa ir sadalīta asimetriski un nav stabilu apvidu,
ko satvert, tādēļ medicīnas māsai ir grūti turēt pacienta ķermeņa masu tuvu pašas ķermenim;
Слайд 34 dažos gadījumos pacienti ir uzbudināti, kauslīgi, neievēro norādījumus vai ar
ierobežotu sadarbības līmeni, palielinot traumas risku.
Слайд 35 strukturālā fizikālā aprūpes vide var noteikt nepieciešamību ieņemt neērtas pozas
un pozīcijas, kas vēl vairāk palielina kaulu un muskuļu bojājumu iespējamību.
Слайд 36Sagatavošanās.
Pirms sākat pārvietot pacientu, uzdodat šādus jautājumus.
Kāds ir šīs pārvietošanas mērķis,
un kāds ir pacienta stāvoklis?
Kādi mehāniskie palīglīdzekļi ir pieejami, lai veiktu pārvietošanu?
Ja nav mehānisku palīglīdzekļu, kāds ir vislabākais paņēmiens darbam ar pacientu, un cik kolēģu varētu palīdzēt?
(ja vajadzīga vismaz divu kolēģu palīdzība, tad ir vislabāk, ja viņas ir vienāda auguma)
Слайд 37Sagatavošanās.
Ja pārvietošanas laikā nepieciešamas papildu darbības(šīberis, ievainotās daļas pasargāšana) tad būs
vajadzīga vēl kādas māsas palīdzība.
Kura grupas locekle uzņemsies vadību, dodot saprotamus norādījumus visām dalībniecēm, un izskaidros pacientam notiekošo?
Слайд 38Satavošanās.
Vai apkārtne ir brīva no jebkādiem riska faktoriem? Ir jānovāc traucējošas
mēbeles, ratiņiem jālieto bremzes, jāpielāgo gultas un braucamkrēsla augstums, jāsagatavo gultas drēbes.
Novērtējiet pacientu, kā viņu visdrošāk un visērtāk sagatavot konkrētajam uzdevumam.
Māsai jāzina pacienta medicīniskais stāvoklis, jānovērtē svars, papildus palīdzības nepieciešamība.
Слайд 39Sagatavošanās.
Māsai jāzina slimnieka jutīgās un sāpīgās zonas.
Jāzina par i/v inf., katetru,
drenāžas caurulīšu un monitoru ierīču klātbūtni.
Jānovērtē, cik daudz pacients pats var palīdzēt un vai viņam tas jādara.
Izskaidrojiet pacientu , kas ir gaidāms, lai nasatrauktu viņu . Lai iegūtu tā uzticību.
Слайд 40Sagatavošana.
Apgērbs.Jāpievērš uzmanība gan māsas, gan pacienta apģērbam un jāparedz jebkādi ierobežojumi
,kurus tas izraisa.
Apaviem jābūt stabiliem ar neslīdošu zoli, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu.
Pacientu čības, kas nav piemērotas kājai un ir novalkātas , ir bīstamas.
Darba vides sagatavošana.Jānovērš jebkādi riska faktori, tādi kā ūdens uz grīdas, čības pie gultas, nokrituši priekšmeti.
Sevišķa uzmanība:i/v statīviem, skābekļa vadiem, drenāžas caurulītēm un pudelēm....
Māsai jāpārliecinās, vai gultas, ratiņi , braucamkrēsli ir ar bremzēm un vai tās darbojas
Слайд 41 Pacientam jānodrošina intimitāte, neatsedziet pacientu, palūdziet apmeklētājiem iziet.
Слайд 42 Jebkuru pārvietošanas procesu var atkārtot pa daļām, nevis uzreiz, kustības
nedrīkst būt straujas.
Слайд 43 Ja iespējams gultu pielāgojiet pareizajam augstumam-puse no attāluma starp gurnu
un celi un ja iespējams gultas tālākajā malā paceliet gultas sānu malas.
Слайд 44Lietojiet velkamo (pagriežamo) palagu-tam jābūt zem pacienta no krūšu kurvja līdz
augšstilba vidum
Слайд 45Vienmēr mēģiniet atrast citu kolēģi, kas izpildītu papildu darbības. Meklējiet palīdzību,
ja ir šaubas , ka nespēsiet to izdarīt divatā.
Слайд 46 Jāizmanto fizioloģiskās kustības, nevis spēks, pagriešana notiek, veļot un bīdot
pacientu-vienmēr to dariet virzienā uz sevi.
Слайд 47Pacientam jāguļ gultas vidū, jāparedz vieta kur pagriezties, pirms pagriešanas pacients
vienmēr jānovieto optimālā stāvoklī.
Слайд 48Jāstrādā ar visu plaukstu kopumā, jābūt ciešam kontaktam starp plaukstu un
pacienta
ķermeni, nedrīkst saspiest pacienta ādu.
Слайд 49Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
1. CELTŅI un citi pacelšanas palīglīdzekļi.
Māsai novērtējot pacienta pārvietošanas
iespējas jāizmanto piemēroti un piejami palīglīdzekļi.
2. KĀJAS.Māsai jāstāv –kājas plecu platumā un jābūt līdzsvarā pret pacienta svaru un kustības virzienu. Viena kāja ir jānoliek tuvu pacientam, lai uztvertu viņa svaru pārvietošanās sākumā.Otra kāja jānoliek kustības virzienā.
3. Ja māsai ir jāpaceļ pacients no grīdas līmeņa, viņas kājām jābūt noliktām abās pusēs pacientam, lai paceltu viņu starp ceļiem.
Слайд 50Preizas pārvietošanas nosacījumi.
4. Nekad neceliet pacientu no priekšpuses. Jo tas nozīmē
pacelšanu roku garumā.
5. Nekad neceliet arī no sāniem, jo tad ir jāsaliec mugura.
6. ROKAS, jānovieto tā, lai tiktu ievērotas pacienta ērtības, izvairīšanās no jutīgām un sāpīgām zonām,lai būtu drošs tveriens
7. Izvēlētais tvēriens ir atkarīgs no tā, kā ir jāatbalsta pacients un lai maksimāli saglabātu kontroli pār pacienta stāju un kustībā.
Слайд 51Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
8. Pacienta stāvoklis vienmēr pirms pacelšanas jānovieto optimālā stāvoklī.
9.
Muguras stāvoklis.Mugurai vienmēr jābūt taisnai, cik iespējams, nolaistiem pleciem un vienā virzienā ar iegurni.
10. Kermeņa svara izmantošanu lieto lai atslogotu roku darbu.Ja ķermenis pārvietojas, tam ir kinētiska enerģija, kuru var izmantot pacelšanas procesa atvieglošanai.
11. Daži pacienti varēs palīdzēt uzsākot kustību, ja viņi spēj iešūpoties.
Слайд 52Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
12. Šīs pārvietošanas iemaņas var apgūt, bet tām ir
vajadzīga ritma un laika izjūta, kā arī slimnieka sapratne un palīdzība.
13. Komandas darbs. Svarīga ir darbības koordinācija. Vienai māsai ir jābūt vadītājai un jādod rīkojumi, bet tikai pēc tam, kad katra māsa un pacients ir sagatavojušies.
14. Vadītājai arī stingri jāskatās, kā notiek pacienta, aparatūras pārvietošana, kā arī jāvēro pacienta sejas izteiksme
Слайд 53Pareizas pārvietošanas nosacījumi.
15. Rīkojumiem jābūt skaidram un tajā jānosaka ritms.
16. Ja
iespējams, māsām šajā komandā ir jābūt līdzīga auguma un spēcīgakajai māsai(neatkarīgi no vecuma) vienmēr jāceļ pacienta ķermeņa smagākā daļa- gurni un rumpis.
Слайд 54Svarīgi ir sadarboties ar pacientu – jākomentē katra kustība, ar pacientu
jārunā arī tad, ja viņš ir bezsamaņā.
Слайд 55Pārvietojot pacientus jābalstās uz ergonomikas pamatprincipiem, uz pacienta dabisko kustību fizioloģiju.
Jāmācās un jālieto drošus celšanas un pārvietošanas paņēmienus !