- Главная
- Разное
- Дизайн
- Бизнес и предпринимательство
- Аналитика
- Образование
- Развлечения
- Красота и здоровье
- Финансы
- Государство
- Путешествия
- Спорт
- Недвижимость
- Армия
- Графика
- Культурология
- Еда и кулинария
- Лингвистика
- Английский язык
- Астрономия
- Алгебра
- Биология
- География
- Детские презентации
- Информатика
- История
- Литература
- Маркетинг
- Математика
- Медицина
- Менеджмент
- Музыка
- МХК
- Немецкий язык
- ОБЖ
- Обществознание
- Окружающий мир
- Педагогика
- Русский язык
- Технология
- Физика
- Философия
- Химия
- Шаблоны, картинки для презентаций
- Экология
- Экономика
- Юриспруденция
Saslimšanas, kuras medicīnas personāls var iegūt nepareizi pārvietojot pacientus презентация
Содержание
- 1. Saslimšanas, kuras medicīnas personāls var iegūt nepareizi pārvietojot pacientus
- 2. Balsta un kustību aparāta slimības ir nopietna problēma slimnīcas darbiniekiem, jo īpaši medicīnas māsām. (BKA)
- 3. Galvenās bažas ir par muguras traumām un
- 4. Nereti muguras sāpju iemesls ir deģeneratīvās izmaiņas
- 5. Deģeneratīvi-distrofisko izmaiņu iemesls ir barošanās traucējumi un
- 6. Sāpes mugurkaulā var attīstīties [Logina
- 7. Arī psihogēni faktori (stresori) izsauc muguras
- 8. Šī ietekme var izraisīt ilgstošas muskuļu kontrakcijas,
- 9. Muskuļu un skeleta sistēmas (MSS) bojājumus var
- 10. Veselības traucējumi, kas raksturīgi saistībā ar darba pozu
- 11. 1.Ilgstoša stāvēšana-varikozas vēnas, asinsrites sastrēgumi kājās. 2.Sēdēšana
- 12. 4. Plecu joslā sagriezies-muguras augšējās daļas bojājumi.
- 13. 7. Izvērsti elkoņi-plecu locītavas bojājumi, divgalvu muskuļu
- 14. Biežāk sastopamās slimības, kuras izraisa fiziskā slodze
- 15. Smagākos gadījumos strādājošam var attīstīties akūts skeleta
- 16. Pārmērīgs MSS noslogojums, nenormēts darba laiks nelabvēlīgos
- 17. Cieš strādājošā plecu josla, it sevišķi statiskas
- 18. Pleca locītavas vai pleca lāpstiņas periartrozi veicina
- 19. STARPSKRIEMEĻU DISKA TRŪCE
- 20. Starpskriemeļu diska trūce rodas gadījumos , kad
- 21. Tā ir diska trūces veidošanās pirmā stadija.
- 22. Izmaiņas starp skriemeļu diskā var izraisīt
- 23. Diskogēno bojājumu klīniskā aina jostas rajonā.
- 24. Diskogēnais lumbago parasti sākas pēkšņi pēc
- 25. Mugurkaulāja kustības, klepus un šķavas sāpes pastiprina.Kustību
- 26. Hronisku muguras sāpju sindroms var vai nu
- 27. Diska mediānā trūce attītās strauji pēc mugurkaulāja
- 28. Diska paramediānās trūces gadījumā simptomi ir līdzīgi,
- 29. Ārstēšanā lieto gan konservatīvas , gan arī
- 30. Slimības akūtajā stadijā nepieciešams ievērot gultas režīmu,
- 31. Guļvietai jābūt pilnīgi līdzeni, pagalvim jābūt zemam
- 32. Medikamenti-pretsāpju, pretiekaisuma preparāti. Slimības akūtajā fāzē –dehidratācijas
- 33. Saknīšu sindroma ārstēšanā liela nozīme ir blokādēm, jo tās samazina kairināto nervu elementu uzbudināmību.
- 34. Fizikālās terapijas veidu izvēlas atkarībā no slimības
- 35. Operatīvās terapijas mērķis ir saspiestā nerva atbrīvošana
- 36. Operācijas tehnika ir dažāda – var izmantot
Balsta un kustību aparāta slimības ir nopietna problēma slimnīcas darbiniekiem, jo īpaši medicīnas māsām. (BKA)
Слайд 2Balsta un kustību aparāta slimības ir nopietna problēma slimnīcas darbiniekiem, jo
īpaši medicīnas māsām. (BKA)
Слайд 3Galvenās bažas ir par muguras traumām un plecu sastiepumiem, jo abi
šie traucējumi var radīt smagas sekas. Medicīnas māsas profesija ir viena no tām, kam ir vislielākais darba izraisītu muguras sāpju riski. Galvenais balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) cēlonis ir pacienta pārvietošana.
Слайд 4Nereti muguras sāpju iemesls ir deģeneratīvās izmaiņas mugurkaulā un audos ap
to [Izmerovs N.F., 1997; Eglīte M., 2000; Iļķēns G., 2005].
Слайд 5Deģeneratīvi-distrofisko izmaiņu iemesls ir barošanās traucējumi un dažādu kaitīgu faktoru (hipoksija,
iekaisums, oksidatīvais stress, pārslodzes) iedarbība. Pētot muguras sāpju attīstību, svarīga ir muguras uzbūve, biomehānika un nervu sistēma [Artamonova V., 1996;
Слайд 6Sāpes mugurkaulā var attīstīties [Logina I., 1996; Eglīte M., 2000]: 1.
ja ir pārlieku liela slodze uz normālu mugurkaulu;
2. normāla slodze uz patoloģisku mugurkaulu;
3. normāla slodze uz normālu mugurkaulu, ja tas nav sagatavots slodzei.
Слайд 7 Arī psihogēni faktori (stresori) izsauc muguras lejas daļas sāpes: monotons
darbs,
sliktas darba attiecības,
kontroles trūkums par veicamo darbu u.tml
Слайд 8Šī ietekme var izraisīt ilgstošas muskuļu kontrakcijas, kas noved pie muskuļu
išēmijas un rada sāpes, kuras atkal izraisa muskuļu kontrakcijas, veidojot tā saucamo apburto loku.
Слайд 9Muskuļu un skeleta sistēmas (MSS) bojājumus var izraisīt [ Takala E.P,
1977]:
1.atkārtotas un ilgstošas aktivitātes;
2.kustības, kurās jāpielieto spēks;
3.ilgstoša statiska slodze;
4.karstais vai aukstais mikroklimats;
5. vibrācija.
Слайд 111.Ilgstoša stāvēšana-varikozas vēnas, asinsrites sastrēgumi kājās. 2.Sēdēšana bez muguras atbalsta-muguras lejas daļas
traucējumi.
3.Sēdēšana pārāk augstu-palēnināta asinsrite (sastrēgumi) kājās.
Слайд 124. Plecu joslā sagriezies-muguras augšējās daļas bojājumi. 5. Noliekšanās uz priekšu-muguras lejas
daļas bojājumi.
6. Izstieptas vai paceltas rokas-roku muskuļu noslodze, muguras augšējās daļas bojājumi.
Слайд 137. Izvērsti elkoņi-plecu locītavas bojājumi, divgalvu muskuļu bojājumi. 8. Atpakaļgaita -līdzsvara traucējumi,
attiecīgo muskuļu grupu noslodze.
9. Darbs uz ceļiem-pasliktināta asinsrite kājās, muguras bojājumi
Слайд 14Biežāk sastopamās slimības, kuras izraisa fiziskā slodze Funkcionālās pārslodzes rezultātā strādājošiem attīstās
:artrozes, epikondilīti, veģetatīvi-sensora polineiropātija, pleca, mugurkaula kakla daļas radikulopātija, tendovaginīti, pleca lāpstiņas periartroze, jostas krustu daļas radikulopātijas [Takala E.P, 1977; Luopajärvi T., 1998; Eglīte M., 2000; Izmerovs N.F., 1997].
Слайд 15Smagākos gadījumos strādājošam var attīstīties akūts skeleta sāpju sindroms mugurkaula kakla
vai jostas krustu daļā, var izveidoties starpskriemeļu diska trūce, miozīti, mialģijas. Veidojas deformējošas spondilozes, mugurkaulāja patoloģiski izliekumi.
Слайд 16Pārmērīgs MSS noslogojums, nenormēts darba laiks nelabvēlīgos mikroklimatiskos apstākļos izraisa skausta
apvidus patoloģijas: neiralģiju, torticollis jeb „greizā kakla” sindromu, brahiālas pleksalģijas. Muskuļu sistēmas arodslimības miofibrozes jeb muskuļu fasciju sindroms tiek diagnosticēts smaga fiziska darba strādniekiem [Takala E.P, 1977; Boyd W., 1984; Eglīte M., 2000].
Слайд 17Cieš strādājošā plecu josla, it sevišķi statiskas un dinamiskas slodzes, vai
piespiedu pozu apstākļos.
Tendovaginīti jeb cīpslu apvalku deģeneratīvi distrofiskiski bojājumi var attīstīties nodarbinātiem, kuri nostrādājuši profesijā vairāk kā 20 gadus.
Слайд 18Pleca locītavas vai pleca lāpstiņas periartrozi veicina liels roku kustību biežums
ar atkārtošanos plecu locītavās, liela kustību amplitūda.
Слайд 20Starpskriemeļu diska trūce rodas gadījumos , kad fibrozā gredzena vai skrimšļaino
gala plātnīšu pretestība ir samazināta, bet želatīnveida kodola turgors saglabājies. Pastiprināta slodze var izraisīt fibrozā gredzena plīsumus, tad želatīnveida kodola daļas sāk iespiesties fibrozā gredzena spraugās, izraisot tā deformāciju. Veidojas diska izvelvējums (protrusio).
Слайд 21Tā ir diska trūces veidošanās pirmā stadija. Ja fibrozā gredzena Šķiedras
pilnīgi pārtrukst, želatīnveida kodola audi izspiežas starpskriemeļu diska ārpusē zem mugurkaulāja gareniskajām saitēm. Tā ir jau izveidojusies starpskriemeļu diska trūce(prolapsus). Apmēram 95% no visām disku trūcēm lokalizējas L4-L5 diska līmenī.
Слайд 22 Izmaiņas starp skriemeļu diskā var izraisīt klīniskos simptomus vai nu
kairinot starp skriemeļu disku un mugurkaulāja saišu un locītavu receptorus, vai arī bojājot muguras smadzeņu spinālos nervus un saknītes.
Слайд 24 Diskogēnais lumbago parasti sākas pēkšņi pēc mugurkaulāja rotācijas kustībām vai
smagu priekšmetu celšanas Sāpes ir ļoti stipras, nevar pārvietoties, sāpes dziļi mugurā, jostas vai jostas un krustu apvidū, tās var izstarot arī uz augšstilbu ārējo virsmu un cirkšņa apvidu.
Слайд 25Mugurkaulāja kustības, klepus un šķavas sāpes pastiprina.Kustību apjoms mugurkaulāja jostas apvidū
ir ierobežots, jostas un krustu rajonagarie muskuļi ir sasprindzināti, bet palpējot ir sāpīgi jostas skriemeļu smailie izaugumi. Akūta lumbago gadījumā sāpes parasti ilgst no dažām dienām līdz 1-2 nedēļām, un bieži pēc slimības akūtas stadijas saglabājas nelielas sāpes jostas un krustu apvidū muguras slodzes laikā.
Слайд 26Hronisku muguras sāpju sindroms var vai nu sākties pakāpeniski ar dziļām
sāpēm jostas apvidū, vai arī izveidotis pēc akūta lumbago uzliesmojuma. Sāpes pastiprina mugurkaulāja slodze, ja strādā ar saliektu muguru. Kustību apjoms ierobežots nedaudz. Sāpes parasti rodas jostas apvidus fleksijas un ekstenzijas kustību laikā.
Слайд 27Diska mediānā trūce attītās strauji pēc mugurkaulāja slodzes vai traumatizācijas. Rodas
sāpes jostas apvidū, kuras izplatās pa gūžu joslas un abu kāju mugurējo virsmu un anoģenitālo apvidu. Jušanas traucējumus (anestēziju, analgēziju) atrod gūžu joslas un kāju mugurējā virsmā, kā arī anoģenitālajā apvidū. Tipisks mediānās trūces simptoms ir kāju paraparēze. Izzūd Ahileja cīpslu refleksi, mēdz būt arī iegurņa orgānu darbības traucējumi.
Слайд 28Diska paramediānās trūces gadījumā simptomi ir līdzīgi, bet simptomi izpaužas asimetriski-
tikai vienā kājā.Ir šļauganā parēze distālajās kāju muskuļu grupās. Visbiežāk izveidojas pēdas ekstenzoru parēze vienā pusē.
Слайд 29Ārstēšanā lieto gan konservatīvas , gan arī ķirurģiskas metodes. Parasti vispirms
cenšas izmantot konservatīvas metodes, izņemot tos gadījumus, kad masīvi paramediāni disku izvelvējumi vai trūces saspiež muguras smadzenes un zirga asti-indicēta neatliekama operācija. Konservatīvai terapijai jābūt kompleksai- medikamentus, fizikālā terapija ,ortopēdiska un kurortoloģijas ārstēšanas metodes.
Слайд 30Slimības akūtajā stadijā nepieciešams ievērot gultas režīmu, sevišķi stingri tas jāievēro
starp skriemeļu trūces gadījumā, jo pastiprināta slodzē var palielināties trūces izmēri un pastiprināties saknīšu sāpes.
Слайд 31Guļvietai jābūt pilnīgi līdzeni, pagalvim jābūt zemam .Gultas režīms jāievēro, līdz
pilnīgi izzūd sāpes guļus stāvoklī .Slimniekam atsākot staigāt, slodzi palielina pakāpeniski. Atveseļošanas periodā jāizvairās no ilgstošas mugurkaulāja slodzes vertikālā stāvoklī, nedrīkst celt vai nest smagus priekšmetus, izdarīt straujas mugurkaulāja kustības. Ieteicams vairākas reizes dienā atgulties līdzenā guļvietā.
Слайд 32Medikamenti-pretsāpju, pretiekaisuma preparāti. Slimības akūtajā fāzē –dehidratācijas terapija, lai mazinātu spinālā
nerva un tā apvalku tūsku. Glikokortikoīdi.
Слайд 33Saknīšu sindroma ārstēšanā liela nozīme ir blokādēm, jo tās samazina kairināto
nervu elementu uzbudināmību.
Слайд 34Fizikālās terapijas veidu izvēlas atkarībā no slimības stadijas un procesa lokalizācijas.
Saknīšu sindroma ārstēšanā izmanto visus fizikālās terapijas veidus. Visbiežāk lieto dažādas lokālas siltuma procedūras, kam piemīt analgizējoša un pretiekaisuma iedarbība tās pazemina muguras muskuļu tonusu, uzlabo asinsriti.
Слайд 35Operatīvās terapijas mērķis ir saspiestā nerva atbrīvošana – to panāk, ekstirpējot
diska trūci un bojātā diska želatīnveida kodolu. Ja izveidojušās sekundāras reaktīvas izmaiņas spinālajā nervā, tā apvalki stipri sabiezēti un ap nervu radušies epidurāli saaugumi, var turpināties ilgstošas saknīšu sāpes arī pēcoperācijas periodā
Слайд 36Operācijas tehnika ir dažāda – var izmantot laminektomiju, hemilaminektomiju, fenestrāciju. Saudzīgākā
metode ir fenestrācija, kad ekstirpē lig. flavum starp diviem skriemeļu lokiem, lai atveri paplašinātu, nedaudz izkniebj arī atverei pieguļošo skriemeļu loku daļas.
