Brūču kopšana презентация

lietojama mazām sejas brūcēm un bērniem.

imunizācijas veikšana.
Zems risks – tīra incīzijas brūce, virspusējs nobrāzums, applaucēta brūce.
Augsts risks – jebkura brūce vai apdegums, kas vecāks par 6 h, saskare ar zemi, mēslojumu, kompostu, punktveida dūriens, inficēta brūce, sarežģīts lūzums, devitalizēti audi, cilvēka vai dzīvnieka kodums.

no brūces jāizņem.
Tas ir arī viens no senākajiem pasaulē pazīstamajiem diegiem, ko izgatavoja no dzīvnieku asinsvadiem daudzus tūkstošus gadus pirms Kristus.
Mūsu dienās lietotam uzsūcošam ĶŠM ir citāds absorbcijas mehānisms. Ketguts uzsūcās enzimātiskas proteolīzes gaitā.
Tas nozīmē, ka nepieciešami bioloģiski aktīvi fermenti, ko izdala leikocīti un makrofāgi reakcijā ar ievadīto svešo olbaltumu, jo ketgutu ieguva no liellopu zarnu serozā apvalka.
Ir virkne valstu, kur šis materiāls tiek joprojām lietots, bet ES tas no farmakopejas ir izslēgts kā vēsturisks un morāli novecojis.

visi izraisa aseptisku iekaisumreakciju.
Tādi ir ketguts, lins un zīds.
Mūsu dienās visi ĶŠM, izņemot zīdu, iegūti sintēzes ceļā.

ārēji atgādina makšķerauklu un ir ar viengabala uzbūvi. 2.Multifilamenti sastāv no daudzām šķiedrām kā veļas aukla (austi) vai virve (vīti).
Monofilamentu galvenās īpašības ir minimāls audu traumatisms, jo to virsma ir gluda un labi slīdoša.
Šāda virsma arī slikti piesaista mikrobus, tāpēc šos diegus ieteic lietot inficētās brūcēs.
Šim materiālam piemīt gluda siešana, bet diemžēl tas nereti ir visai stīvs un ar lielu atmiņu, kas var būtiski traucēt brūces slēgšanu.
“Atmiņa” ir diega īpašība saglabāt iesaiņojumā esošo formu. Šiem diegiem nepieciešami vairāk mezglu (līdz sešiem) nekā pītiem diegiem.

mezglu, lai nodrošinātu mezgla noturību.
Diemžēl šiem materiāliem piemīt “zāģa” un “dakts” efekts. “Zāģa” efekts ir diega spēja nodarīt audiem bojājumu, diegu velkot cauri tiem, bet “dakts” efekts ir diega kapilārā spēja vadīt šķidrumu, līdzīgi kā sveces dakts vada karstu parafīnu.
Dakts efekta blakne ir diega spēja kopā ar audu šķidrumu vadīt mikrobus. Tādēļ multifi lamentus neiesaka lietot infi cētās brūcēs.
Lai mazinātu austo vai pīto diegu negatīvās īpašības, bet saglabātu pozitīvās, tie tiek piesūcināti ar dažādām hidrofobiskām vielām, piemēram, silikonu.
Piesūcināšanas gaitā mazinās gan dakts, gan zāģa efekts, bet vājinās arī mezgla noturība.

izvēle. Visas atraumatisko diegu adatas var iedalīt pēc formas un asmens tipa.
Formas ziņā tas var būt liektas un taisnas, bet asmens var būt apaļš, apaļi griezošs, griezošs un reversi griezošs.
Apaļie asmeņi atgādina parastās šujamās adatas asmeni. Pārējie tipi ir speciāli noasināti un atgādina abpusēji asinātu zobenu.
Adatas klasificē arī pēc loka garuma, ko izsaka daļās no riņķa līnijas garuma.

jāizvēlas, piemēram, 1/2 vai 5/8 loka. Jo grūtāk audi penetrējami, jo asāka adata jāizvēlas.
Apaļi griezošās adatas griež tikai ar pašu smaili, bet griezošās adatas griež ar visu ķermeni.
Apaļi griezošās adatas izmanto maigu audu šūšanai, bet griezošās adatas – tādiem audiem, kuros ir daudz kolagēna.

Antibakteriālie medikamenti: fucidīnskābes ziede, bacitracīns rada mitrumu, epitelizāciju veicinošu vidi; sudraba sulfadiazīna ziede labi lietojama, ja ir apdegums vai citas brūces ar cietu nekrotisko kreveli, jo sulfadiazīns to viegli penetrē.
4. Šinēšana, ortozes un ģipša pārsēji domāti, lai mazinātu sāpes, kā arī veicinātu brūces mieru un dzīšanu. Lietoti pārāk ilgi, nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.
5. Kompresijas pārsējiem galvenā indikācija ir vēnu mazspēja apakšējās ekstremitātēs. Akūtas traumas gadījumā hematomas novērš nevis ar kompresijas pārsējiem, bet ar rūpīgu hemostāzi.
6. Akūtas brūces jāskata pēc 24 h, bet tīras, plānotas operācijas brūces var nepārsiet pat 5–7 dienas.

jo nav neviena pārsēja, ar ko varētu ārstēt visus brūču veidus.
Lietojot mūsdienīgus pārsējus, tiek nodrošināta brūces dzīšanai tik nepieciešamā mitrā vide, netiek traucēta skābekļa piegāde. Pārsiešanas laikā netiek traumēti audi.
Lietojot sausos pārsējus, rodas virkne problēmu

Tie var pielipt brūces virsmai un, noņemot pārsēju, var radīt sāpes un audu plaisāšanu.
Tiek traumētas jaunās epitēlijšūnas.
Mazinās skābekļa piekļūšana brūces eksudātam.
Palielinās rētošanas iespējamība pēc katras pielipušā pārsēja maiņas.
Veidojas krevele, kas palielina brūci.

un saglabā vidi, kurā brūce sadzīst maksimāli īsā laikā.
19. gs. labas uzsūkšanās dēļ par populārāko pārsiešanas līdzekli kļuva marle. Tā ir lēta un ērti lietojama, taču, pārsienot samērā sausu brūci, marles pārsējs pielīp, un, to nomainot, vai nu tiek norauta jaunā granulācijas audu kārta, vai brūce jākairina ar ūdeņraža pārskābi.
Ja brūce ir inficēta, mitra marle ir lieliska barotne baktērijām, tāpēc māsas uzdevums ir maksimāli bieži mainīt pārsējus.
Taču, ņemot vērā lielo pacientu skaitu uz vienu māsu uz visiem, šis uzdevums bieži vien ir vai nu apgrūtināts, vai neiespējams.
Pie marles negatīvajām īpašībām pieder arī ūdens caurlaidība, tāpēc slimniekam liegta iespēja nomazgāt pārsieto ķermeņa daļu.

pārsēju veidi.
Jau 50. gados, balstoties uz molekulārbioloģiskiem pētījumiem, tika pierādīts, ka brūce labāk dzīst mitrā vidē, jo eksudāts, kas uzkrājas zem pārsēja, ir bagāts ar olbaltumvielām, piesātināts ar antivielām un metabolītiem.
Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm brūču pārsēji nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, un tas ir viens no būtiskākiem kavēkļiem pārsēju plašākai lietošanai ikdienā.
Taču ne jau tikai naudas trūkums ir kavēklis šīs nozares attīstībai.
Otrs klupšanas akmens ir ārstu un māsu neinformētība par jaunajiem pārsējiem un neizpratne par to nozīmi brūces dzīšanā.
Pārsēji, tāpat kā medikamenti, tiek dalīti grupās, un katrai no tām ir savas raksturīgās īpašības.

uz brūces virsmas un nodrošina brūču dzīšanu, taču tie ne vienmēr var noturēties uz brūces virsmas (geli, nelīpošie putu pārsēji);
sekundārie pārsēji nav tiešā saskarē ar brūci, tie nodrošina primāro pārsēju fiksāciju (leikoplasts, marles saite).
Primārie pārsēji var vienlaikus būt arī sekundāri, taču sekundārie nevar būt primārie.

malām;
nedrīkst bojāt veselo ādu ap brūci;
jāuzsūc eksudāts;
uzsūkšanās spēja jāsaglabā arī saspiestā stāvoklī;
nedrīkst kavēt skābekļa piekļūšanu brūcei;
jābūt ērti lietojamam ambulatoriskos apstākļos;
jābūt adekvātai cenai.

caurlaidību,
maz lipīgiem,
ūdensdrošiem,
antibakteriāliem,
ērti lietojamiem,
stabili fiksētiem,
netoksiskiem,
nekairinošiem,
steriliem.

grupās:
adherentie pārsēji (pielīpošie,traumatiskie );
mazadherentie pārsēji(mazpielīpoši, mazāk traumatiski );
atraumatiskie pārsēji.
Tikai desmitā daļa ārstu Latvijā izvēlas atraumatiskus pārsējus, jo tie ir dārgi.

izstrādājusi brūču dzīšanas trīs krāsu koncepciju.
Šo koncepciju tagad plaši izmanto brūces vērtēšanā un terapijas izvēlē.
Brūces dzīšanu iedala trīs fāzēs:
sarkanā fāze – brūce ir tīra, ar veselīgām granulācijām;
dzeltenā fāze – brūce ir ar eksudāciju vai dzeltenām nekrozēm;
melnā fāze – brūce ir klāta ar melnām sausām nekrozēm vai kreveli.

Speciāli absorbējošie pārsēji
Plēvjveida pārsēji
Brūci aizpildoši pārsēji

marle
Plēvjveida pārsēji
Brūci aizpildoši pārsēji

marle
Plēvjveida pārsēji
Brūci aizpildoši pārsēji