Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas
a) Socioloģiskā teorija
b) Psiholoģiskā teorija
c) Racionālās izvēles (ekonomiskā) teorija
- Главная
- Разное
- Дизайн
- Бизнес и предпринимательство
- Аналитика
- Образование
- Развлечения
- Красота и здоровье
- Финансы
- Государство
- Путешествия
- Спорт
- Недвижимость
- Армия
- Графика
- Культурология
- Еда и кулинария
- Лингвистика
- Английский язык
- Астрономия
- Алгебра
- Биология
- География
- Детские презентации
- Информатика
- История
- Литература
- Маркетинг
- Математика
- Медицина
- Менеджмент
- Музыка
- МХК
- Немецкий язык
- ОБЖ
- Обществознание
- Окружающий мир
- Педагогика
- Русский язык
- Технология
- Физика
- Философия
- Химия
- Шаблоны, картинки для презентаций
- Экология
- Экономика
- Юриспруденция
Vēlēšanas. Socioloģiskā teorija. Psiholoģiskā teorija презентация
Содержание
- 1. Vēlēšanas. Socioloģiskā teorija. Psiholoģiskā teorija
- 2. Stāsts, kas ļoti uzskatāmi pierāda cik nozīmīgas
- 3. Kā vēlēšanu sistēmas tiek klasificētas? Moriss Diveržē:
- 4. Arends Lijpharts: 1. Mažoritārās sistēmas: a) Mažoritārās
- 5. 2. Proporcionālā sistēma (šīs sistēmas tiek
- 6. a) Mažoritārā sistēma
- 7. Mažoritārā sistēma balstās uz vairākuma principu. Tā
- 8. Mažoritārās sistēmas ar absolūto balsu vairākumu: 50%+ 1 balss. Piemēram: Francija, Krievija, Ukraina.
- 9. Mažoritārās sistēmas ar vienkāršo balsu vairākumu –
- 10. Mažoritārā vēlēšanu sistēma bieži tiek kritizēta. Tā
- 11. Pirmkārt, tāpēc, ka mažoritārā sistēma liedz pārstāvniecību
- 12. Otrkārt, mažoritārā vēlēšanu sistēma tiek kritizēta arī
- 13. Mažoritārā vēlēšanu sistēma - retāk, bet tiek arī slavēta. Kāpēc?
- 14. Galvenokārt tāpēc, ka tā nodrošina politisko stabilitāti.
- 15. b) Proporcionālā sistēma
- 16. Proporcionālā sistēma balstās uz proporcionalitātes principu.
- 17. Vēlēšanu saraksti (t.s. listes) var būt dažādi:
- 18. “Kvotu” metode (angļu jurists Tomass Hērs
- 19. “Kvotu” metodei ir vairākas modifikācijas, piem., fizikas
- 20. “Lielākā skaitļa jeb dalījuma” metode
- 21. D’Onta metode (beļģu jurisprudences profesors Viktors
- 22. D’Onta metode: piem., Argentīna, Bulgārija, Somija, Izraēla, Moldova, Čehija.
- 23. Senlaga metode: piem., Latvija, Jaunzēlande, Bosnija un
- 24. Proporcionālā vēlēšanu sistēma biežāk tiek slavēta nekā
- 25. Tāpēc, ka proporcionālā sistēma neliedz pārstāvniecību parlamentā
- 26. Vēlēšanu barjera Šrilankā – 12,5% Turcijā -
- 27. c) Latvijas vēlēšanu sistēmas specifika
- 28. Latvijas vēlēšanu sistēma Latvijā tiek izmantota
- 29. Vēlreiz par mažoritārās un proporcionālās sistēmas “+” un “-”
- 30. Mažoritārās un proporcionālās sistēmas “+” un “-”
- 31. Mīnusi Mažoritārā sistēma nenodrošina pietiekamu
- 32. Tātad, kā var secināt no iepriekš teiktā,
- 33. Īpaša jauktā sistēma, ko paši vācieši sauc
- 34. 4. Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas: a) Socioloģiskā
- 35. a) Socioloģiskā teorija: 1. Mikrosocioloģiskā pieeja
- 36. 1. Mikrosocioloģiskās pieejas būtība – vēlētāju
- 37. 2. Makrosocioloģiskā pieeja
- 38. Atbilstoši Seimura Martina Lipseta un Steina Rokana
- 39. Politiku polarizēt gan spēj tikai daļa no
- 40. Pētot nāciju veidošanos Rietumeiropā un Viduseiropā, abi
- 41. 1) Etniski, lingvistiski vai reliģiski konflikti starp
- 42. 3) Industriālās revolūcijas laikā izveidojies konflikts starp
- 43. Psiholoģiskā teorija (Anguss Kempbels) Būtība
- 44. Tātad šīs teorijas piekritēji uzskata, ka katrs
- 45. Racionālās izvēles teorija (Anthony Downs)
- 46. Jaunāki pētījumi: notiek priekšvēlēšanu cīņu arvien lielāka personalizācija, turklāt, tā ir internacionāla parādība.
Stāsts, kas ļoti uzskatāmi pierāda cik nozīmīgas ir vēlēšanas.
1970.gadā par Čīles prezidenta amatu sacentās trīs kandidāti. Iegūstot 36,3% balsu uzvarēja sociālists Salvadors Aljende ...
Слайд 1Vēlēšanas 1. Vēlēšanu sistēmas a) Mažoritārā sistēma b) Proporcionālā sistēma c) Latvijas vēlēšanu sistēmas specifika 2.
Слайд 2Stāsts, kas ļoti uzskatāmi pierāda cik nozīmīgas ir vēlēšanas. 1970.gadā par Čīles
prezidenta amatu sacentās trīs kandidāti. Iegūstot 36,3% balsu uzvarēja sociālists Salvadors Aljende ...
Слайд 3Kā vēlēšanu sistēmas tiek klasificētas? Moriss Diveržē: 1. Mažoritārā sistēma ar absolūto balsu
vairākumu;
2. Mažoritārā sistēma ar vienkāršo balsu vairākumu;
3. Proporcionālā sistēma.
Слайд 4Arends Lijpharts: 1. Mažoritārās sistēmas: a) Mažoritārās sistēmas ar absolūto balsu vairākumu; b)
Mažoritārās sistēmas ar vienkāršo balsu vairākumu;
c) Mažoritārā sistēma (absolūtais vairākums) ar alternatīvo balsojumu (Austrālija)
Слайд 5 2. Proporcionālā sistēma (šīs sistēmas tiek iedalītas sīkāk ņemot vērā to
kāda vietu dalīšanas metode tiek izmantota).
Dīters Nolens proporcionālās sistēmas iedala:
a) “Lielākā skaitļa” metode;
b) “Kvotu” metode.
Слайд 7Mažoritārā sistēma balstās uz vairākuma principu. Tā ir sistēma, kur var būt
tikai viens uzvarētājs (uzvarētājs paņem visu), visi pārējie ir zaudētāji.
Šīs sistēmas izmantošanas gadījumā valsts tiek sadalīta tik vēlēšanu apgabalos, cik ir vietu parlamentā. Savā starpā sacenšas atsevišķi kandidāti, nevis vēlēšanu saraksti.
Слайд 8Mažoritārās sistēmas ar absolūto balsu vairākumu: 50%+ 1 balss. Piemēram: Francija, Krievija,
Ukraina.
Слайд 9Mažoritārās sistēmas ar vienkāršo balsu vairākumu – der jebkurš vairākums, lai
tikai būtu vairāk kā citiem.
Piemēram: Lielbritānija, ASV, Kanāda, Indija.
Слайд 10Mažoritārā vēlēšanu sistēma bieži tiek kritizēta. Tā tiek saukta par netaisnīgu
vai pat par nedemokrātisku.
Kāpēc?
Слайд 11Pirmkārt, tāpēc, ka mažoritārā sistēma liedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām
un nereti šīs nelielās vēlētāju grupas kopā veido pat vairākumu. Šī parādība raksturīga valstīm, kur tiek izmantots tieši vienkāršais balsu vairākums.
Слайд 12Otrkārt, mažoritārā vēlēšanu sistēma tiek kritizēta arī tāpēc, ka tad, ja
tiek izmantots absolūtais balsu vairākums, tā ir darbietilpīga un dārga. Tas tāpēc, ka ļoti bieži pirmajā vēlēšanu kārtā neizdodas noskaidrot uzvarētāju un nākas rīkot otro vēlēšanu kārtu, kur savā starpā sacenšas tie divi, kas pirmajā kārtā savākuši visvairāk balsu.
Слайд 14Galvenokārt tāpēc, ka tā nodrošina politisko stabilitāti. Ja valstī ir mažoritārā
vēlēšanu sistēma (īpaši gadījumos, kad tiek izmantots vienkāršais balsu vairākums), parasti pēc vēlēšanām izdodas izveidot stabilu vairākumu parlamentā un arī stabilu valdību. Parlamentāro valdīšanas sistēmu gadījumos (kā mēs to jau zinām) tas ir ļoti būtiski.
Слайд 16 Proporcionālā sistēma balstās uz proporcionalitātes principu. Tā ir sistēma, kur visi
(vai gandrīz visi) ir lielāki vai mazāki uzvarētāji un nav zaudētāju (vai tikpat kā nav zaudētāju).
Šīs sistēmas izmantošanas gadījumā valsts tiek sadalīta lielos vēlēšanu apgabalos (jo lielāks apgabals, jo labāk darbojas proporcionalitātes princips).
Savā starpā sacenšas vēlēšanu saraksti, nevis atsevišķi kandidāti.
Слайд 17Vēlēšanu saraksti (t.s. listes) var būt dažādi: 1. Slēgtie – uzvārdus sarakstā
izkārto partija (piem., Spānija);
2. Atvērtie - uzvārdus sarakstā izkārto vēlētājs(piem., Itālija);
3. Grozāmie (kā tos sauc pie mums Latvijā) – vēlētājs pats no dažādiem sarakstiem veido savu “izlasi” (piem., Šveice, arī Latvija pirms Otrā pasaules kara).
Слайд 18 “Kvotu” metode (angļu jurists Tomass Hērs (1806 – 1891)). Vēlēšanu kvota =
nodotās derīgās balsis : mandātu skaits apgabalā (vietu skaits parlamentā)
Piemēram: Meksika, Brazīlija, Dienvidkoreja
Слайд 19“Kvotu” metodei ir vairākas modifikācijas, piem., fizikas profesora no Šveices Eduarda
Hagenbaha-Bišofa (1833 – 1910) variants.
Vēlēšanu kvota = nodotās derīgās balsis : mandātu skaits apgabalā + 1
Piemēram: Lihtenšteina, Luksemburga, Slovākija, Ungārija.
Слайд 21 D’Onta metode (beļģu jurisprudences profesors Viktors D’Onts (1841 – 1901)). 1;
2; 3; 4; 5 utt.
Senlaga metode (Franču matemātikas profesors Andrē Senlags (1882 - 1950))
1; 3; 5; 7; 9 utt.
Modificētā Senlaga metode
1,4; 3; 5; 7; 9 utt.
Слайд 23Senlaga metode: piem., Latvija, Jaunzēlande, Bosnija un Hercegovina. Modificētā Senlaga metode :
piem., Zviedrija, Norvēģija, Polija.
Слайд 24Proporcionālā vēlēšanu sistēma biežāk tiek slavēta nekā pelta. Tā parasti tiek
saukta par vairāk demokrātisku nekā mažoritārā sistēma.
Kāpēc?
Слайд 25Tāpēc, ka proporcionālā sistēma neliedz pārstāvniecību parlamentā nelielām vēlētāju grupām. Tomēr
reizē tā ir arī šīs vēlēšanu sistēmas vājā vieta, jo parlamentā var iekļūt daudz partiju. Šī iemesla dēļ (tātad - lai parlaments pēc vēlēšanām nekļūtu pārāk sadrumstalots) tiek izmantota t.s. vēlēšanu barjera, kas atsijā sīkās partijas.
Tieši pēdējais aspekts (sadrumstalotais parlaments) ir tas, kāpēc šī sistēma tiek arī kritizēta.
Слайд 26Vēlēšanu barjera Šrilankā – 12,5% Turcijā - 10 Azerbaidžānā - 8 Krievijā – 7% Latvijā,
Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā, Igaunijā – 5%
Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā – 4%
Grieķijā, Japānā, Ukrainā – 3%
Dānijā, Meksikā – 2%
Izraēlā (no 1992.gada, pirms tam – 1%) – 1,5%
Nīderlandē – 0,67%
Слайд 28Latvijas vēlēšanu sistēma Latvijā tiek izmantota t.s. Senlaga metode, kas paredz šādas
dalītāju rindas izmantošanu vietu sadalē - 1;3;5;7;9;11 utt.
A B C D E
45000 60000 25000 20000 10000
1/ 45000(2) 60000(1) 25000(3) 20000(4) 10000(8)
3/15000(6) 20000(5) 8333 6667 3333
5/ 9000(9) 12000(7) 5000 4000 2000
7/ 6849 8571(10) 3571 2857 1429
Tātad – partija A ir ieguvusi trīs vietas, partija B četras vietas, bet partijas C, D un E – katra pa vienai vietai.
Слайд 30Mažoritārās un proporcionālās sistēmas “+” un “-” Plusi Mažoritārā sistēma labāk nodrošina politisko
stabilitāti.
Proporcionālā sistēma labāk nodrošina dažādu (arī nelielu) sociālo grupu pārstāvniecību parlamentā.
Слайд 31Mīnusi Mažoritārā sistēma nenodrošina pietiekamu (īpaši nelielu sociālo grupu) politisko pārstāvniecību
parlamentā.
Mažoritārā sistēma ir dārga.
Proporcionālā sistēma bieži nespēj nodrošināt politisko stabilitāti.
Слайд 32Tātad, kā var secināt no iepriekš teiktā, neviena no sistēmām nav
ideāla. Abu sistēmu plusi reizē ir arī to mīnusi. Lai vairotu abu sistēmu plusus un mazinātu mīnusus dažās valstīs izmanto abas sistēmas – pusi no parlamenta deputātiem ievēl pēc vienas, otru pusi pēc otras sistēmas. Šādu “kārtību” mēdz saukt par jaukto vai kombinēto sistēmu, arī par paralēlo balsošanu. Piemēram, Lietuva.
Слайд 33Īpaša jauktā sistēma, ko paši vācieši sauc par personalizēto proporcionālo sistēmu,
ir Vācijā.
Visi 598 Bundestāga deputāti faktiski tiek ievēlēti izmantojot proporcionālo sistēmu (pēc partiju sarakstiem (16)), bet puses no viņiem (299) personālsastāvu nosaka paši vēlētāji izmantojot mažoritāro sistēmu (vienmandātu apgabalos).
Слайд 344. Elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas: a) Socioloģiskā teorija; b) Psiholoģiskā teorija; c) Racionālās izvēles
(ekonomiskā) teorija;
d) Jaunāki pētījumi.
Слайд 35a) Socioloģiskā teorija: 1. Mikrosocioloģiskā pieeja (Pauls Lazarsfelds); 2. Makrosocioloģiskā pieeja (Seimurs
Martins Lipsets un Steins Rokans ).
Слайд 361. Mikrosocioloģiskās pieejas būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot,
izšķiroši ietekmē viņu piederība tai vai citai sociālai grupai.
Слайд 38Atbilstoši Seimura Martina Lipseta un Steina Rokana uzskatiem, partiju sistēmas veidošanos
un vēlētāju izvēli būtiski ietekmē konfliktu līnijas sabiedrībā, kas to šķeļ un veido sociālo grupu, no vienas puses, un partiju, no otras puses, alianses.
Слайд 39Politiku polarizēt gan spēj tikai daļa no sabiedrībā pastāvošajām pretrunām. Turklāt
pastāvošie konflikti veido hierarhiju un variē dažādās politiskajās sistēmās un arī laika gaitā.
Слайд 40Pētot nāciju veidošanos Rietumeiropā un Viduseiropā, abi pētnieki izdala četras konfliktlīnijas
un to dažādas konstelācijas. Viņuprāt nacionālo valstu veidošanās neatņemama sastāvdaļa ir:
Слайд 411) Etniski, lingvistiski vai reliģiski konflikti starp centru un perifēriju; 2)
Konflikts starp valsti un baznīcu (pārsvarā katolisko);
Слайд 423) Industriālās revolūcijas laikā izveidojies konflikts starp pilsētu un laukiem; 4)
Konflikts starp darbu un kapitālu.
Слайд 43 Psiholoģiskā teorija (Anguss Kempbels) Būtība – vēlētāju izvēli par kuru partiju balsot,
būtiski ietekmē divi faktori.
Pirmais faktors (ilglaicīgās iedarbības faktors) - socializācijas procesā iegūtās politiskās orientācijas jeb identificēšanās ar noteiktu partiju.
Otrais faktors (īslaicīgās iedarbības faktors):
a) Politisko līderu vērtējums;
b) Attieksme pret galvenajiem priekšvēlēšanu cīņās diskutētajiem jautājumiem.
Слайд 44Tātad šīs teorijas piekritēji uzskata, ka katrs vēlētājs sev apkārt esošo
pasauli uztver atšķirīgi un viņa rīcību nedeterminē piederība tai vai citai sociālai grupai. Līdz ar to nevar apriori noteikt par kuru no partijām balsos vēlētājs. Ir vesels latentu faktoru kopums, kas ietekmē to par kuru no partijām balsot.
Слайд 45Racionālās izvēles teorija (Anthony Downs) Būtība – vēlētāju izvēli par
kuru partiju balsot, būtiski ietekmē izdevīgums. Racionāls vēlētājs izvēlēsies to partiju, par kuru balsojot var iegūt maksimālu labumu sev. Viņš vienmēr orientēsies uz sev svarīgām problēmām un viņa izvēli noteiks paša vajadzību diapazons, kur prioritāte ir ekonomiskajām vajadzībām.
Te netiek ņemta vērā vēlētāja piederība sociālai grupai vai identifikācija ar to vai citu partiju (kā to dara abu iepriekš apskatīto teoriju piekritēji).
Слайд 46Jaunāki pētījumi: notiek priekšvēlēšanu cīņu arvien lielāka personalizācija, turklāt, tā ir internacionāla
parādība.
