sistēmas
1. Parlamentārās valdīšanas
sistēmas
2. Prezidentārās valdīšanas
sistēmas
3. Jauktās valdīšanas sistēmas
a) Pusprezidentārā
sistēma
b) Šveices sistēma
- Главная
- Разное
- Дизайн
- Бизнес и предпринимательство
- Аналитика
- Образование
- Развлечения
- Красота и здоровье
- Финансы
- Государство
- Путешествия
- Спорт
- Недвижимость
- Армия
- Графика
- Культурология
- Еда и кулинария
- Лингвистика
- Английский язык
- Астрономия
- Алгебра
- Биология
- География
- Детские презентации
- Информатика
- История
- Литература
- Маркетинг
- Математика
- Медицина
- Менеджмент
- Музыка
- МХК
- Немецкий язык
- ОБЖ
- Обществознание
- Окружающий мир
- Педагогика
- Русский язык
- Технология
- Физика
- Философия
- Химия
- Шаблоны, картинки для презентаций
- Экология
- Экономика
- Юриспруденция
Demokrātiskās valdīšanas sistēmas презентация
Содержание
- 1. Demokrātiskās valdīšanas sistēmas
- 2. Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī
- 3. Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties
- 4. Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan
- 5. Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir
- 6. ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas
- 7. Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538),
- 8. Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas
- 9. Kalifornija – 54; Ņujorka -33;
- 10. Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze
- 11. II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido
- 12. III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā.
- 13. IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai
- 14. V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem
- 15. VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai
- 16. VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva
- 17. Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj
- 18. Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas
- 19. 1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas.
- 20. 2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī
- 21. Šveice
- 23. Latvija
- 24. Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir
- 25. Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora
- 26. Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no
- 27. Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot
- 28. Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā
- 29. Citas “versijas”
- 30. Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta
- 31. Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā
- 32. Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva
- 33. Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau
- 34. Līdzīgi dati iegūti arī citās aptaujās.
Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī
Слайд 3Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas
varu un izpildvaru. Turklāt tiek uzsvērts, ka šīs attiecības jeb mijiedarbība (starp izpildvaru un likumdošanas varu) balstās ne tikai konstitucionālajās normās, bet arī konstitucionālajā praksē.
Слайд 4Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību.
Valsts galvai (prezidentam vai monarham) nav autonomu tiesību iejaukties valdības veidošanā, kā arī viņš nevar atlaist parlamentu.
Слайд 5 Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī
valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās visas tautas vēlēšanās. Viņš izraugās kabineta locekļus. Parlaments nevar izteikt neuzticību valdībai, kā arī izpildvara nevar atlaist parlamentu;
Слайд 6ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par
prezidentu, daudzi domā, ka viņi piedalās tiešās valsts galvas vēlēšanās. Taču tā nav, jo pastāv elektoru kolēģija, kuru paši amerikāņi mēdz dēvēt par “konstitucionālu 18.gs. anahronismu”. Tātad varētu teikt, ka prezidenta vēlēšanas ASV ir “divpakāpju”.
Слайд 7Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti
un partijas biedri katrā štatā. Šie elektori tiekas štatu galvaspilsētās, lai tur nodotu savu balsi par prezidentu un viceprezidentu.
Слайд 8Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad
saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos, kad viens no kandidātiem saņēmis vismaz 270 elektoru balsu. Nekādas nejaušības parasti nenotiek, jo elektori ir solījuši uzticību vienam vai otram kandidātam.
Слайд 9Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25;
Pensivānija – 23;
Ilinoisa – 22; Ohaio – 21;
Mičigāna – 18; Ņūdžersija – 15;
Ziemeļkarolīna – 14;
Džordžija – 13; ... Aļaska – 3.
Слайд 10Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta
prezidenta rokās - viņš vienlaicīgi ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs (premjers).
Parlamentārajā sistēmā šīs funkcijas ir nodalītas – starp valsts galvu (prezidentu vai monarhu) un premjeru.
Слайд 11II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā
ir prezidentam tieši pakļauti sekretāri. Sekretāriem nav lemšanas tiesību valdības sēdēs un tie nenes juridisku atbildību par to, ko viņi dara.
Parlamentārajā sistēmā izpildvaras (valdības) kompetence ir sadalīta starp premjeru un atsevišķiem ministriem. Ministriem ir lemšanas tiesības valdības sēdēs un tie nes juridisku atbildību par to, ko dara.
Слайд 12III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat
apvienot. Parasti tomēr ministri uz pienākumu pildīšanas laiku noliek deputātu mandātus.
Слайд 13IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam
izteikt neuzticību, bet impīčmenta iespēja ir samērā niecīga.
Parlamentārajā sistēmā premjeram („tīrajās” parlamentārajās sistēmās arī prezidentam) nesaskaņu gadījumos var izteikt neuzticību.
Слайд 14V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā
sistēmā pie zināmiem nosacījumiem (piem., izmantojot referendumu), prezidents to var.
Слайд 15VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā
sistēmā darbojas stingra partiju disciplīna – ja vairākums ir izlēmis, tad tam ir likuma spēks.
Слайд 16VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā
šādas neatkarības nav. Šo sistēmu var nosaukt par „diktatūru” uz laiku, jo vienā pusē ir parlamenta mazākums (opozīcija), bet otrā – parlamenta vairākums, valdība un dažreiz arī valsts galva.
Слайд 17Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl
prezidentu.
2) Šai sistēmā ir valdība
šī vārda parlamentārā nozīmē (premjers un ministri).
Слайд 18Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri -
parlamentārās sistēmas;
2) Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas.
Слайд 19 1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”)
izpildvara, kuru veido tautas tieši ievēlēts valsts prezidents un prezidenta nominēts un parlamentā ievēlēts premjers. Prezidentam ir tiesības atlaist premjeru, atsevišķus ministrus, kā arī visu kabinetu pret parlamenta vairākuma gribu. Arī parlamentam ir tiesības izteikt neuzticību ministru kabinetam, taču prezidentam pret šo soli ir veto tiesības. Piemēram, Krievija.
Слайд 202. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga
dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no prezidentāri - parlamentārām sistēmām, prezidentam nav tiesību atlaist valdību vai valdības vadītāju pretēji parlamenta vairākuma gribai. Piemēram, Francija.
Слайд 24 Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem
parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski jaunai valdīšanas sistēmai pusprezidentāras vai prezidentāras konstitūcijas izskatā.
Слайд 25Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu
jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais Satversmes reformu projekts (biežāk saukts par Bojāra konstitūciju).
Слайд 26Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz
pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu un politiķu saimi divās nometnēs. Vieni, lai arī viņu vidū valda uzskatu plurālisms, iestājās par radikālas konstitucionālās reformas nepieciešamību, otri – pret.
Слайд 27Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami
Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits) 2011.gada vidū piedāvātajā pētījumā.
Слайд 28Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls
Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav pilnībā izmantots. Tādēļ Valsts prezidenta kompetence dažos aspektos ir jāprecizē vai jāpaplašina.”
Слайд 30Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija
viena no jaunizveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) centrālajām, ja ne pati nozīmīgākā piedāvātā reforma: „Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.”
Слайд 31Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī
autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts A. Grūtups, V.Birkavs, A.Borovkovs.
Слайд 32Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās
ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu prezidentu. Tā 2011.g. janvārī veiktā SKDS aptaujā 86% respondentu uzskatīja, ka Valsts prezidentu ir jāievēl tautai, nevis Saeimas deputātiem (7%).
Слайд 33Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik
gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem tiek uzdots jautājums par to, vai prezidents ir jāievēl tautai vai Saeimas deputātiem. Visus šos gadus aptuveni 80% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņi vēlas tautas vēlētu prezidentu. Pēdējā aptaujā šis rādītājs esot sasniedzis vēsturiski visaugstāko rādītāju.
