Japāna. Valdība презентация

gadu desmitu ilgā tirdzniecības perioda Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu.

Sacumas klana samuraji Bošinas kara laikā ap 1867. gadu
Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Pieņemot rietumu politisko, tiesisko un militāro institūciju principus, valdība izveidoja konsultatīvo padomi, ieviesa Meidži konstitūciju un sasauca Imperiālo parlamentu. Meidži reformas pārveidoja Japānas impēriju par industrializētu varu un lielvalsti pasaulē, kas bija arī iemesls vairāku militāro konfliktu aizsākšanai valsts ietekmju sfēru paplašināšanos dēļ. Pēc uzvarām Pirmajā Ķīnas—Japānas karā (1894—1895) un Krievijas—Japānas karā (1904—1905) Japāna ieguva kontroli pār Taivānu, Koreju un Sahalīnas dienvidu daļu.

Taišo, bet vectēvs — imperators Meidzi. Viņš izglītību ieguva Japānas izglītības iestādē Gakushūin kas sākotnēji tika izveidota, lai izglītotu japāņu dižciltīgo bērnus. Pēc mācījās speciālā kroņprinču institūtā (Tōgū-gogakumonsho). Dzīves sākuma posmā viņu ļoti interesēja jūras bioloģija. 1921. gadā Hirohito kļuva par pirmo Japānas kroņprinci, kas bija devies ārpus Japānas. Viņš bija aizbraucis uz Eiropu. 1924. gadā viņš apprecējās ar princesi Kodzjunu.
Par Japānas imperatoru Hirohito kļuva 1926. gada 25. decembrī, kad nomira viņa tēvs imperators Taišo. Vēsturnieku vidū pastāv dažādas versijas par Hirohito lomu Otrajā pasaules karā, kad Japānas impērija kopā ar Trešo reihu un Itālijas Karalisti bija nostājušās pret Sabiedrotajiem.

ierobežota. Būdams nomināls vadītājs, konstitūcijā imperators definēts kā "valsts un cilvēku vienotības simbols". Vara pieder galvenokārt Japānas premjerministram un citiem ievēlētajiem Parlamenta biedriem, tai pat laikā suverenitāte jeb augstākā vara ir piešķirta Japānas tautai.[21] Imperators darbojas kā valsts galva diplomātiskos jautājumos. Akihito ir pašreizējais Japānas imperators. Naruhito ir Japānas kroņprincis, kurš ir nākamais rindā uz šo titulu jeb troni.

Dažas prefektūras (10) tālāk iedalās apakšprefektūrās Ir 17 galvenās pilsētas jeb t.s. valdības apstiprinātās pilsētas.
Japānas pašvaldības iedalās galvenajās lielpilsētās, īpašajās lielpilsētās lielpilsētās īpašajos rajonos (Tokijai) rajonos, pilsētās un ciemos.
Valstī notiek pašvaldību reforma, daudzas pašvaldības tiek apvienotas.

Japānas administratīvais iedalījums

no Pārstāvju palātas, kas ietver 480 amata posteņus, ko ievēl pēc tautas balsojuma ik pēc četriem gadiem vai arī parlamenta atlaišanas gadījumā, kā arī no Padomnieku palātas, kas ietver 242 amata posteņus un kuras biedrus tauta ievēl uz sešiem gadiem. Universālās balsstiesības pieder pieaugušajiem, kas vecāki par 20 gadiem, un visi amati tiek ievēlēti aizklātā balsošanā. Liberāli konservatīvā Liberāli Demokrātiskā Partija atrodas pie varas kopš 1955. gada, izņemot īslaicīgās koalīcijas valdības laikā, ko veidoja opozīcijas partijas 1993. gadā. Lielākā opozīcijas partija ir sociāli liberālā Japānas Demokrātiskā Partija. 2010.—2012. gados Japānas Demokrātiskā Partija bija pirmā partija. Liberāli Demokrātiskā partija uzvarēja 2012. gada vēlēšanās un Šindzo Abe kļuva par premjerministru.

Likumdošanas vara Japānā

norādījis kādu šim postenim no paša Parlamenta biedru vidus, bet, lai paliktu amatā, šai personai jāsaņem Pārstāvju palātas uzticība un atzinums. Premjerministrs ir Ministru kabineta vadītājs (burtisks šī japāņu titula tulkojums ir "Kabineta premjerministrs"), un šis premjerministrs ieceļ amatā vai arī atlaiž valsts ministrus, no kuriem lielākajai daļai ir jābūt vienlaicīgi arī Parlamenta biedriem.

Japānas premjerministrs ir valdības galva.