Слайд 1Lietvedība
Arhīvs
Autori:
Marks Gavrilovs
Kristīne Kirsanova
Elina Leitāne
Слайд 2Arhīvs
Arhīvs ir valsts vai privāta dokumentu krātuve, kurā glabā, apstrādā dokumentus un izsniedz ziņas
uz šo dokumentu pamata.
Слайд 3Arhīvu tipi
Akadēmiskie arhīvi
Uzņēmējdarbības (peļņas) arhīvi
Valdības arhīvi
Baznīcu arhīvi
Bezpeļņas arhīvi
Elektroniskā arhivēšana
Interneta arhivēšana
Слайд 4Latvijas Valsts arhīvs
Tas ir lielākais Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu
un prokuratūras institūciju, un nevalstisko organizāciju dokumentus uzraugošais un uzkrājošais arhīvs. Latvijas Valsts arhīvs nodrošina par Latvijas vēsturi (no 1940. gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu.[
Слайд 5Arhīvu likums
Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu,
saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību.
Likums attiecas uz ikvienu institūciju, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz privātpersonām, kuru īpašumā ir dokumenti ar arhīvisko vērtību.
Слайд 6Valsts arhīvi
Valsts arhīvi uzkrāj dokumentus,
nodrošina to saglabāšanu,
kā arī
operatīvu izmantošanu valsts,
sabiedrības un pilsoņu interesēs. Šajā nolūkā
valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.
Valsts arhīvi var pārņemt juridisko un fizisko personu arhīvu fondus maksas vai bezmaksas glabāšanā uz līguma pamata.
Valsts arhīviem pēc vienošanās ar fiziskajām vai juridiskajām personām ir tiesības izprasīt vai izgatavot to īpašumā esošo svarīgo dokumentu kopijas.
Слайд 7Latvijas Nacionālais arhīvs
Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu. Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.
Слайд 8Latvijas Republikas likums "Par arhīviem"
Nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanas,
saglabāšanas, izmantošanas un pārvaldīšanas pamatprincipus.
Latvijas nacionālais arhīva fonds sastāv no dokumentiem, kas radušies latviešu nācijas un to nacionālo grupu, kuras dzīvojušas un dzīvo Latvijā, valstiskās, ekonomiskās, sabiedriski politiskās, sociālās un kultūras attīstības procesā un kas satur sabiedrībai vērtīgu informāciju neatkarīgi no šo dokumentu sastādīšanas vietas un laika, kā arī informācijas fiksēšanas veida.
Слайд 9Privātpersonu pienākumi privāto dokumentu pārvaldībā
Privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona,
kas veic profesionālo darbību (individuāli praktizējošs ārsts, mērnieks u.c.), un personu apvienības likumā noteiktajos gadījumos nodrošina savas darbības rezultātā radīto un saņemto dokumentu saglabāšanu un pieejamību, kā arī pēc citas personas pieprasījuma izsniedz šai personai izziņas un apliecinātas dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus, kas tai nepieciešami likumā noteiktajos gadījumos savu tiesību pierādīšanai un interešu aizstāvībai.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā juridiskās personas likvidācijas gadījumā.
Слайд 10Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā
Dokumenti ar arhīvisko vērtību, kuri atlasīti pastāvīgai
glabāšanai, tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā ne vēlāk kā 15 gadus pēc to radīšanas vai saņemšanas, ja šajā vai citā likumā nav noteikts citādi.
Слайд 11Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā
Elektroniskie dokumenti un dokumenti, kuros ietverto informāciju
veido attēls vai skaņa un kuri uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā ne
vēlāk kā piecus gadus
pēc to radīšanas vai
saņemšanas, ja citā
likumā nav noteikts citādi.
Слайд 12Dokumenta arhīviskās vērtības noteikšana
1) dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas
veidošanu un īstenošanu;
2) dokuments ir ilgstoši izmantojams institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai;
3) dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;
4) dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;
5) dokuments atspoguļo notikuma vai fakta īpašo raksturu;
6) dokumenta autora nozīmīgums.
Слайд 13Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu izmantošana
Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi
un organizācijas ir tiesīgi noteiktā kārtībā izmantot Latvijas valsts arhīvu fondu dokumentus.
Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus.
Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko un fizisko personu īpašumā esošos dokumentus var izmantot tikai ar to piekrišanu.
Слайд 14
Pilsoņi var pieprasīt valsts arhīviem, valsts iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un citām
juridiskajām personām arhīvu izziņas par sevi, par viņu aizgādībā esošām personām un mirušiem radiniekiem.
Valsts arhīviem jāizsniedz arhīvu izziņas pēc pilsoņu un iestāžu pieprasījuma uz visu to rīcībā esošo dokumentu pamata.
Слайд 15Valsts iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, kā arī sabiedriskajām, kooperatīvajām un konfesionālajām organizācijām
un citām juridiskajām personām jāizsniedz arhīvu izziņas uz šo institūciju darbībā radušos dokumentu pamata. Personālsastāva dokumentus šie arhīvi glabā 75 gadus līdz nodošanai valsts arhīvā.
Dokumentus, kuros ir slepena informācija, var izmantot Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Слайд 16Informācija avoti
https://lv.wikipedia.org/wiki/Arh%C4%ABvs
https://likumi.lv/doc.php?id=65777
https://likumi.lv/doc.php?id=205971
http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemejdarbibas-abc/lietvediba