Civilā aizsardzība. Komunikācija krīžu situācijā презентация

avīžu pirmajās lapās
Atsevišķi nopietni incidenti vai notikumi var netikt uztverti kā krīzes līdz brīdim, kad tie piesaista mediju uzmanību
Oto Lerbingers

KĀ par to domāt
Cilvēki mācās, kas ir jauns un cik nozīmīgs tas ir
Rodas medijiem veicot publicējamo ziņu atlasi
Norāda uz medija prioritātēm

- Sabiedrība

“Mediju realitāte”

Mediju dienas kārtība

Sabiedrības
realitātes uztvere

Sabiedrības dienas
kārtība

Žurnālistu izvēle

Sabiedriskās attiecības

Dienas kārtības veidošana

Tiešais iespaids, diskusijas

Sabiedrības dienas kārtības veidošana

Medija iekšējās dienas kārtības veidošana

patiešām kļūst par realitāti





Ziloņa stāsts

– kādas negatīvas problēmas prognozēta iespējamība vai varbūtība
Problēma – pēc savas būtības vēl nav krīze vai neveiksme, bet tās izraisītās sekas un ar to saistītā negatīvā publicitāte gan var radīt krīzi
Krīze – situācija vai epizode, kurā dažādas iesaistītās puses apstākļu kopumu uztver kā ārkārtēju apdraudējumu indivīdam, institūcijai, sabiedrībai vai reputācijai

vienības, faktu interpretācija
Balstīts un tehniskie vai statistiskiem aprēķiniem vai pagātnes notikumiem
Subjektīvā riska uztvere


Ieroču un baseinu stāsts

draudiem, riska faktoriem un risku identificēšanu starp riska analītiķiem, organizācijas vadību, atbildīgajām personām, patērētājiem un visām iesaistītajām pusēm
Riska komunikācija ir arī atbildīga un efektīva cilvēku informēšana par dabas katastrofām, pandēmijām un citām dzīvībai bīstamām parādībām, kā arī par cilvēkfaktora radīto apdraudējumu

būtības.
Preventīvā komunikācija krīzes vadības izpratnē ir atbilstoša riska vadībai.

Riska vadība

Riska komunikācija

Krīzes vadība

Krīzes komunikācija

Riska komunikācija

grupu uzskaitījums – gan iekšējās, gan ārējās mērķa grupas
Mērķa grupu informēšanas kārtība
Krīzes komunikācijas komandas identifikācija
Krīzes komunikācijas komandas kompetenču sadalījums
Runas personas identifikācija
Valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonu kontaktinformācija
Svarīgāko mediju saraksts

informācija
Galvenie vēstījumi
Žurnālistu iespējamo jautājumu saraksts
Krīzes simptomi jeb informācija, kas var palīdzēt konstatēt krīzes tuvošanos
Krīzes izvērtēšanas forma

lingvistiskās minoritātes, ārzemnieki, akli un kurli cilvēki, cilvēki, kas sazinās zīmju valodā, dažādas vecumgrupas un to piekļuve medijiem vai ziņu uztveres apgrūtinājumi
Dažādu sabiedrības grupu komunikācijas paradumi: komunikācijas kanāli, informācijas plūsmas aktivitāte vai ignorēšana, tīkla / kopienu komunikācijas nozīme

medijiem, iepriekš zināmiem un izticamiem ekspertiem vai tādiem, kas spēj saprotami izskaidrot)
Mazaizsargātās grupas (piem., bērnudārzi, skolas, slimnīcas, jaunākā vecuma skolēni, kas vieni paši atrodas mājās, veci cilvēki, personas bez regulāriem mediju lietojuma paradumiem, cilvēki ar speciālām vajadzībām, ārzemnieki)

atkarībā no nedēļas, dienas cikla vai sezonas
Rīcības laiks starp brīdinājuma ziņu un apdraudējuma iestāšanos
Iepriekšējā dažādu krīžu pieredze («risku pratība»)
Informācijas formatējums ziņā (žanrs, struktūra, valoda, informācijas daudzums)