un arhitektūras formu izpausmēm. Gotika, atšķirībā no romānikas, izgāja ārpus klosteru sienām un tās piekritēji vairs nebija vienīgi mūki, bet lielā mērā arī bruņniecība un kurtuāzās aprindas.
Pie pārveides pirmie klāt ķērās francūži. Stingrās un atturīgās romāņu formas ieguva dzīvīgumu, apgarotību un prieka izteiksmi.
Gotiskā tradīcija ātri izplatījās arī citās Rietumeiropas zemēs: Anglijā, Vācijā, no tās atturējās itāļi, paliekot uzticīgi antīkā laikmeta tradīcijām.
Savu uzplaukumu gotikas māksla un arhitektūra sasniedza 13.-14.gs, bet Eiropas ziemeļu valstīs saglabājās kā vadošais stils līdz pat 16.gs.