Renesanses māksla un arhitektūra Itālijā презентация

Содержание

I. Renesanses mākslas vispārīgs raksturojums

Слайд 16.3. Renesanses māksla un arhitektūra Itālijā

Слайд 2I. Renesanses mākslas vispārīgs raksturojums

Слайд 3Mākslinieks renesanses sabiedrībā

Слайд 4Mākslas vispārīgās iezīmes

Слайд 5Perspektīva

Renesanse laikmets apliecināja, cik liela nozīme mākslā ir pareizi attēlotai perspektīvai,

un to palīdzēja atklāt visparastākais spogulis.

Слайд 6
Perspektīva
Novērtē paņēmienus perspektīvas likumību iedzīvināšanai.

Слайд 7Mākslas pamatfunkcijas
Estētiskā funkcija
Reprezentatīvā funkcija
Sociālā funkcija
Reliģskā funkcija
Peronību apliecinošā f-ja

Слайд 8II. Spilgtākie agrīnās renesanses (13.-14.gs.) mākslinieki

Слайд 9 Džoto di Bondone (1267 - 1337).
◄SV.Joahima sapnis
Kristus apraudāšana
Par

pirmo renesanses autoru tēlotājmākslā tiek uzskatīts Florences meistars Džoto di Bondone (1267 - 1337). Džoto bija lielisks meistars, viņš pārzināja gan arhitektūras, gan mozaīkas, gan tēlniecības noslēpumus. No gleznotāja darbiem vislabāk saglabājušās freskas (glezniecības tehnika, kas tiek gleznota uz svaiga kaļķu apmetuma) Padujā un Florencē. Padujā Arēnas kapelā Džoto strādāja no 1302. līdz 1305. gadam.

Слайд 10Džoto “Jūdasa skūpsts”
Atšķirībā no viduslaiku tradīcijām cilvēki cieši saistīti cits ar

citu un apkārtējo pasauli. Šo ciklu mēdz saukt par Džoto Evaņģēliju. Tas ir cilvēcisku pārdzīvojumu cikls. Šī cikla raksturīgākā freska ir "Jūdas skūpsts", kuras centrā ir Kristus un Jūdas figūras. Džoto mūžseno Bībeles sižetu piesātina ar laicīgās dzīves dramatismu.

Слайд 11Mazačo “Svētā trīsvienība”
Raugoties šajā freskā šķiet, ka lūkojamies nevis uz

mākslas darbu, bet gan tādā kā sienas ailā, aiz kuras vēl turpinās cita telpa. Varam tikai iedomāties, kādu milzīgu pārsteigumu izjutuši florencieši, pirmo reizi aplūkojot šādu daiļdarbu, kura telpiskuma efektu Mazačo panācis, ielogojot savu gleznu perspektīvā zīmētā ietvarā.

Слайд 12 "Naudas nodevas brīnumainā atrašana" attēlots stāsts par to, ka reiz Kristus

ar saviem mācekļiem pienākuši pie Kapernaumas pilsētas vārtiem, bet vārtu sargi nelaiduši viņus iekšā, pieprasot samaksāt par ieeju nodevu. Tad Kristus licis Sv. Pēterim noķert tuvējā upē zivi un izņemt tai no mutes vajadzīgo naudas gabalu. Mazačo šī stāsta attēlošanai kompozīcijas centrā izcēlis trīs galvenās personas - Kristu, Sv. Pēteri un vārtu sargu. Lai gleznojumā varētu atainot visus brīnumainā stāsta notikumus, mākslinieks gleznas kompozīcijā iekļāvis vēl divas papildus epizodes: pa kreisi, gleznas dziļumā attēlots Sv. Pēteris brīdī, kad viņš noķertās zivs mutē tiešām atrod naudas gabalu, bet labajā pusē - kad Sv. Pēteris šo naudu atdod pilsētas vārtu sargam. Kopumā gleznojums izskatās ļoti dabisks un viegli uztverams, ar secīgā kārtā izvietotām galveno notikumu epizodēm.

Mazačo “Nodevu graša brīnumainā atrašana”

Слайд 13Mazačo “Izdzīšana no paradīzes”
Gleznojumam "Izdzīšana no paradīzes“ Mazačo piešķīris sevišķi dramatisku

izjūtu gammu. Gleznas kompozīcija kopumā veidota ļoti vienkārša, bez smalkām detaļām - tajā atainoti tikai simboliski paradīzes vārti, eņģelis un abas grēcīgās personas - Ieva un Ādams, bet kādas emocijas šis gleznojums izraisa! Bargais eņģelis, kas ar draudīgu zobenu rokā un pavēlošu žestu bez žēlastības izraida ainas galvenos personāžus no to līdzšinējās sakārtotās dzīvesvietas, Ieva un Ādams, raudādami, izjuzdami milzīgu kaunu, apjukumu un izmisumu dodas nezināmajā. Kas viņus sagaida, kam viņiem būs jāiziet cauri?
Ar šīm freskām ("Izdzīšana no paradīzes" un "Grēkā krišana") Mazačo pirmo reizi renesanses glezniecībā ienesa kailas figūras attēlojumu.

Слайд 14Donatello “Dāvids” (ap 1386-1466).
Donatello bija īsts novators sava laika tēlniecībā. Pamatīgi

izpētījis un izanalizējis antīko meistaru darbus un, balstīdamies uz dabas studijām, Donatello pirmais renesanses tēlniecībā panāca apaļskulptūras stabilu nostatījumu uz kājām (gotikas tēlniecībā skulptūras bija it kā pastieptas un stāvēja uz pirkstgaliem). Donatello izveidoja arī pirmo renesanses kailfigūru ("Dāvids", 15. gs. 30. gadi) un pirmais Eiropas mākslā atlēja bronzas statuju.

Skulptūrā mākslinieks attēloja Vecās Derības patriarhu Dāvidu jaunībā. Pēc Vecās Derības leģendas Dāvids bija gans, kas uzvarējis milzi Goliātu un tā paglābis ebreju tautu no nelaimes. Tēlnieks Dāvidu attēlojis brīdī, kad cīņa beigusies un jaunais gans mierīgi apcer savu uzvaru. Dāvida statuja ir pirmā kailfigūra tēlniecībā pēc gandrīz tūkstoš gadu pārtraukuma.

Слайд 15Donatello “Gatamellata”
Donatello darinājis arī pirmo renesanses laicīgo pieminekli - kondotjera (jātnieka)

Gatamelatas statuju (1447-1453) Padujā. Jātnieka statuja pēc savas uzbūves pauž līdzību ar Senās Romas Marka Aurēlija statuju, bet tās plastiskais risinājums raksturīgs vienīgi Donatello daiļradei. Statuja ir reizē vienkārša un monumentāla, valdonīga un mazliet paskarba - pilnībā atbilstīga agrās renesanses laika dzīves uztverei. Kondotjers Gatamelata savā valdonīgajā stājā pauž nevis uzpūtīgu dižciltīgumu vai savas kārtas priviliģēto stāvokli, bet gan patiesu kareivja drosmi un skarbumu, nelokāmību un godprātību, lepnumu.

Слайд 16Sandro Botičelli (1444 vai 1445 – 1510) “Venēras piedzimšana”
Mākslinieks pievērsies alegorisku,

mitoloģisku kompozīciju un portretu glezniecībai un viens no pirmajiem Florencē pievērsās antīko sižetu interpretācijai. Darbs “Venēras piedzimšana” - pirmais sievietes kailķermenis gleznā ar laicīgu saturu.

Kompozīcijas pamatā ir sengrieķu mīts par mīlestības dievietes Afrodītes piedzimšanu no jūras putām. Mīlestības dievieti uz krastu milzu gliemežvākā vizina zefīri, kas pieņēmuši spārnotu jauniešu izskatu. Debesis rasina maigu, bālu rožu lietu, bet kailā dieviete it kā iegrimusi pārdomās, liegās skumjās. Krastā Veneru sagaida kāda no nimfām ar purpura apmetni izstieptajās rokās.

Слайд 17Sandro Botičelli “Pavasaris”
Botičelli pavasari attēlojis kā jaunu, trauslu sievieti (dieviete Flora)

ziediem rotātā tērpā, kura ar vieglu kustību kaisa visapkārt ziedus. Gleznas vidū uz apelsīnu birzs fona redzams romiešu mīlestības dievietes Veneras tēls, tam blakus dejojošu graciozu nimfu grupiņa.

Слайд 18III. Dižrenesanses mākslinieki Itālijā 15.-16.gs.

Слайд 19 Leonardo da Vinči, iespējams, vispilnīgāk sevī iemiesoja renesanses laikmeta Vispusīgo cilvēku-

viņš bija gan zinātnieks, gan izgudrotājs, gan gleznotājs, tēlnieks, arhitekts un mūziķis vienā personā. Turklāt vēl apveltīts ar šarmantu iznesību un labu humora izjūtu - īsta sabiedrības dvēsele, kas, protams, labvēlīgi ietekmēja arī viņa māksliniecisko karjeru.

Pašportrets

Leonardo da Vinči (1452 - 1519)

Слайд 20Daži no Leonardo da Vinči izgudrojumiem
«Viņam māksla vienmēr bija zinātne,» par

Leonardo da Vinči saka Aleksejs Dživeļegovs, viens no visiejūtīgākajiem šī dižgara biogrāfiem. Leonardo uzdrošinājās atraut cilvēku no zemes putekļiem: viņš konstruēja tam spārnus, ar kuriem celt to pretim saulei, kaut zināja, ka par šādu patvarību var nonākt inkvizīcijas tiesas priekšā. Bet Leonardo iedrošinājās eksperimentēt.

Слайд 21Leonardo da Vinči anatomiskās studijas
Viņš uzdrīkstējās vairāk nekā citi. Viņš uzdrošinājās

naktīs slepeni preparēt līķus, lai pētītu cilvēka ķermeņa uzbūvi, dzīvības un nāves noslēpumus, tajā laikā, kad par to draudēja nāvessods un kad viscaur Eiropā vēl sārtos tika dedzināti par brīvdomību ar baznīckungu lāstiem apkrautie ķeceri.

Слайд 22Leonardo da Vinči “Madonna grotā”
Glezna "Madonna grotā" gleznota kā monumentāla altārglezna

un tajā atainots sižets alā - grotā no leģendām par Kristu. Tēlojums vēsta par to, kā Jēzusbērns satiek Jāni Kristītāju mežonīgā dabā, kur Jānis dzīvo kā bērns vientuļnieks un kur to pieskata eņģelis. Šeit Kristus svētī Jāni. Figūras ir tik lieliski modelētas, ka rada pilnīgu apjomīguma iespaidu. To izskats pauž mieru, lēnprātību, pašcieņu. Priekšplānā redzamie augi, kā jau raksturīgi da Vinči ģenialitātei, gleznoti ar lielu precizitāti un izsmalcinātību, taču tālākajā plānā klintis izgaist dūmakā. Te Leonardo pielietojis savu izgudroto gleznošanas manieri un šādu objektu aizplīvurošanu sauc par sfumato, kas itāliešu valodā nozīmē "gaistošs kā dūmi".

Слайд 23Leonardo da Vinči “Svētais vakarēdiens”
Divu gadu (!) laikā (1495. - 1497.

g.) tapa Leonardo da Vinči lielākais un sarežģītākais darbs - freska "Svētais vakarēdiens“ uz Milānas Sv. Marijas Pateicības ("Santa Maria delle Grazie") klostera ēdamzāles sienas.

Слайд 24Leonardo da Vinči “Svētais vakarēdiens”
Gleznā attēlots Jaunajā Derībā aprakstītais brīdis, kad

Kristus ar mācekļiem pēdējo reizi sapulcējušies kopā baudīt Lieldienu maltīti un Kristus tikko pateicis liktenīgos vārdus: "Viens no jums mani nodos."
Leonardo gleznojumā perspektīvas stariem licis savienoties punktā, kur atrodas Kristus labā acs, tādējādi padarot viņu par kompozīcijas centru. Kristus galvu aptver logs, aiz kura paveras plaša ainava un tai pat laikā Dieva Dēls ir nošķirts no abās pusēs esošām figūru grupām. Darba kompozīcija veidota tā, ka gleznojums optiski pagarināja un paplašināja ēdamzāles telpu.

Diemžēl, Leonardo da Vinči, vēloties padarīt gleznojumu krāsās spilgtu un sulīgu, nolēma nestrādāt freskas tehnikā, bet lietot temperas krāsas, klājot tās uz sausa apmetuma. Taču jau pēc 20 gadiem gleznojums bija stipri saplaisājis, bet vēl pēc 50 gadiem darbs jau bija tuvu iznīcībai. Tikai 1954. gadā gleznojumu pilnībā restaurēja, izmantojot senās gravīras un paša mākslinieka zīmējumus.

Слайд 25 Slavenākais Leonardo da Vinči radītais sievietes portrets ir "Mona Liza" jeb

"Džokonda" (1503-1506), ko dižajam māksliniekam bija pasūtījis kāds bagāts Florences tirgotājs Frančesko del Džokondo - portretā attēlotā sieviete bija viņa sieva.
Portrets "Mona Liza" tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mākslas darbiem pasaulē. Tajā vērojams gan dziļš individuāls raksturojums, gan liels tēla vispārinājums. Jaunā sieviete gleznā atainota uz tālā dūmakā slīgstošas ainavas fona un ar mazliet jaušamu smaidu dziļdomīgi noraugās mūsos.
Tieši šī "Monas Lizas" sejas izteiksme ir izraisījusi vislielākās emociju vētras un karstākās strīdu debates! Vai viņa varbūt smīn?! Ir izskanējusi pat versija, ka sievietei vienkārši mutē nav bijis zobu, tādēļ viņas smaids liekas tik samākslots! Kas to lai zina? Un, šķiet, neviens to arī vairs nepateiks, kā bijis patiesībā.

Leonardo da Vinči “Mona Liza”

Слайд 26Leonardo da Vinči Madonnas
“Madonna Benuā” jeb “Madonna ar ziediņu”
“Lita Madonna “
Dievmātes

tēla atveidojumā mākslinieks atteicies no 15. gs. itāļu meistariem raksturīgās smalku detaļu izstrādāšanas, un visu uzmanību pievērsis tieši emociju - mātes laimes un mīlestības precīzai attēlošanai.

Слайд 27Mikelandželo Buonarroti (1475-1564)
Arī Mikelandželo bija ļoti daudzpusīga personība. Viņš bija ģeniāls

tēlnieks, gleznotājs, arhitekts, inženieris un dzejnieks, tikai ārēji skarbā rakstura dēļ viņš pats sev vairāk nodarīja ļaunumu nekā to būtu vēlējušies citi.
Mikelandželo bija izcils tēlnieks un gleznotājs un viņa daiļrades galvenā tēma bija cilvēks, cilvēka figūra, tās plastiskā izteiksmība. Mikelandželo bija ģeniāla mākslinieka redze, un jau marmora bluķī viņš prata saskatīt tēlu, kas tajā ietverts. Viņš strādāja bez darba modeļa, pēc izjūtas atskaldīdams nost lieko.

Слайд 28Mikelandželo “Pieta”
Darbā "Pietà" Mikelandželo ļoti spēcīgi izcēlis tēlu psiholoģisko traktējumu. Marija,

kam uz ceļgaliem guļ no krusta noņemtā dēla ķermenis, pauž bezgalīgas sāpes. Mātes labā roka aptvērusi nedzīvā dēla plecus, galva skumjās pieliekta. Dzīvā un mirušā cilvēka ķermeņi apvienoti tik harmoniski, ka izveidota dižrenesansei raksturīgā miera un iekšēja līdzsvara pilnā vienādsānu trīsstūra kompozīcija.
Interesanti, ka Mikelandželo laikabiedri negribēja atzīt jauno tēlnieku par "Pietà" autoru, jo tā bija tik neticami meistarīgi veidota! Tad Mikelandželo vienīgo reizi savā daiļradē parakstīja darbu - uz lentes, kas iet pāri Marijas pleciem, viņš iekala savu vārdu.

Слайд 29Mikelandželo “Dāvids”
Izmantojis kāda tēlnieka sabojāto marmora bluķi, Mikelandželo izkala no tā

savu slaveno Dāvida statuju, ko florencieši kā savas pilsētas simbolisku aizstāvi nolēma novietot uz laukuma Palazzo Vecchio priekšā.
Dāvida statujas iecerei izmantota populārā Bībeles leģenda par jaunā gana Dāvida uzvaru pār milzi Goliātu. Ārēji mierīgs, bet viss iekšēji sasprindzis, ienaidnieka tuvošanos gaidot, ir šis jaunais gans, kas apņēmies doties divcīņā ar fiziskā spēkā vareno milzi Goliātu. Un no senās leģendas arī zināms, ka Dāvida spēja koncentrēties izrādījās pārāka par milža trulo varmācību.

Verrokjo Dāvids

Donatello Dāvids

Dāvida uzvaru pār milzi Goliātu jau agrās renesanses posmā bija bronzā iedzīvinājuši tēlnieki Donatello un Verrokjo

Слайд 30Mikelandželo “Mozus”
Daudzi no Mikelandželo skulpturālajiem tēliem apveltīti ar titānisku spēku. Tāds

ir arī Vecās Derības pravietis Mozus, kas savu tautu izveda no Ēģiptes gūsta. Mikeladželo to darināja pāvesta Jūlija II kapeņu greznošanai. Mozus – lai arī vīrs gados, bet spēka pārpilns, viņa atlētiskais, muskuļotais stāvs pauž apņēmību ziedoties, lai pilnībā realizētu Dieva plānu.

Слайд 31Mikelandželo Siksta kapelas gleznojumi
Pāvests Jūlijs II izcilajam tēlniekam uzticēja apgleznot Siksta

kapelas griestus. Tas bija nopietns izaicinājums Mikelandželo pašlepnumam. Tēlniecība bija viņa aicinājums, bet monumentālās glezniecības valoda, lai arī mācekļa gados iepazīta, tomēr palikusi sveša viņa mākslinieciskajai būtībai. Labprātīgu atkāpšanos no milzu projekta pāvests nepieņēma.

Слайд 32Mikelandželo. Siksta kapelas griestu gleznojumi. Pasaules radīšana
600 m2 lielo griestu gleznojumu

viņš veica nepilnu 4 gadu laikā (1508-1512), gulēdams uz paša konstruētām divdesmit metru augstām sastatnēm, sabojāja savu veselību, taču galarezultātā radīja satriecošu Vecās Derības galveno notikumu un tēlu mozaīku. Titāns radīja titānus. Piemēram, pasaules radīšanas ainā Mikelandželo uzsvaru licis uz gribas nozīmi. Viņa tēlotais Demiurgs nav melnā darba strādnieks, bet gan radošas enerģijas pārpilns neierobežots spēks, kas, eņģeļu balstīts, traucas izplatījumā, atdalot gaismu no tumsas, radot planētas un pirmo cilvēku...

Слайд 33Mikelandželo. Siksta kapelas griestu gleznojumi
Ādama radīšana
Dieva radošais impulss, šķiet, ieplūst

visā, ko skāris viņa domu un gribas spēks. Visa radība ieguvusi konkrētus apveidus, pakļaujoties dievišķā prāta un harmonijas likumiem. Radītie mākslas tēli ar lielu pārliecības spēku pauž renesanses laikmetam raksturīgo neoplatīnisko nostādni, ka dievišķais skaistums un gudrība vispilnīgāk iemiesojas tieši viņa radītajā pasaules kārtībā, lietās un parādībās, jo īpaši cilvēkā, ko radītājs iecerējis kā sava gara līdzinieku.

Слайд 34Mikelandželo Pastarā tiesa
Otrs Mikelandželo glezniecības šedevrs ir Siksta kapelas altāra grandiozais

(12m x 15m) pastarās tiesas atainojums ar Kristu centrā. Mirkļa dramatisms skāris visus tēlus, par to liecina ekspresija, dinamisms, sāpēs un šausmās savijušies kailie grēcinieku ķermeņi. Bez žēlastības Mikelandželo šaustījis tādus cilvēces kauna traipus kā nodevību, melus, slepkavības, tieksmi iedzīvoties uz citu rēķina, iedomību un patmīlību. Savā pastarajā tiesā Mikelandželo katram licis saņemt pēc nopelniem. Kad glezna bija gatava, ne viens vien baznīcas kalps grēcinieku vidū ieraudzījis savu patieso dvēseles atspulgu visā kailumā.

Слайд 35 Kristus rokas žests iedarbinājis varenu kustību, kura ceļ augšup taisnīgos un

nesaudzīgi nolemj pazudināšanai grēciniekus.

Kristum līdzās stāv svētie baznīcas mocekļi ar moku rīkiem. Arī Bartolomejs ar viņam dzīvam noplēsto ādu, kuras sejas vaibstos var saskatīt paša Mikelandželo sāpīgo grimasi.

Mikelandželo Pastarā tiesa (fragmenti)

Слайд 36Rafaēls Santi (1483-1520)
No Itālijas 16. gs. pirmās puses māksliniekiem vispilnīgāk Dižrenesanses ideālus

iemiesoja Santi. Nav brīnums, jo viņš ar lielu aizrautību mācījās no tolaik Florencē strādājošajiem renesanses dižmeistariem: Botičelli, Leonardo da Vinči, Mikelandželo.
Atšķirībā no Leonardo da Vinči viņš nebija novators. Rafaēla mākslas nozīme ir nevis jaunu ceļu meklējumos, bet gan viņa priekšteču sasniegumu sintēze. Būdams uzticīgs humānisma tradīcijām, Rafaēls radīja sava laika cilvēku tēlu, parādot to uz diženas arhitektūras vai ainavas fona. Rafaēla darbos visspilgtāk izpaudās humānistiskais ideāls: cilvēka un viņa apkārtnes pilnīga harmonija.

Слайд 37Rafaēls “Siksta Madonna”
Tieši Florences posmā (1504-1507) izveidojās un nobrieda Rafaēla īpašais

talants, neskaitāmos gleznojumos atveidojot Madonnas tēlu, Svētās dievmātes veidolos ietverot sava laika skaistas, izsmalcinātas sievietes - mātes ideāltēlu.
"Siksta Madonna" tapusi kā altārglezna Siksta klosterim Pjačencā. Madonnu, kas nes Kristus bērniņu ļaudīm pretim, pielūdz pāvests Siksts II un svētā Barbara. Madonnas skatiens ir nopietns un skumīgi satraukts, gluži kā nojaušot sava dēla turpmāko traģisko likteni. Rafaēls bija iecerējis šo gleznu kā mātes mīlestības un pašaizliedzības idejas nesēju.

Слайд 38 Glezna “Madonna krēslā” veidota apļa kompozīcijā un atšķirībā no citiem variantiem,

kuros Dievmātes mīlestības pilnais skatiens vienmēr pievērsts bērnam, šajā gadījumā Madonna raugās skatītājā, bērnu it kā sargādama piespiedusi sev cieši klāt.

Rafaēls Madonna krēslā

Слайд 39Parakstu zāle
1508. gadā mākslinieks pieņēma pāvesta Jūlija II uzaicinājumu piedalīties Vatikāna

pils reprezentācijas zāļu, t.s. stancu apgleznošanā.
Pāvesta noteiktās tēmas māksliniekam vajadzēja pasniegt kā alegoriskā formā tvertus teoloģijas, filozofijas, dzejas un jurisprudences tēlus. Pēc šiem noteikumiem Rafaēls šai zālei uzgleznoja četras lielas daudzfigūru kopozīcijas divas no kurām redzamas šai attēlā: "Atēnu skola”, "Parnass“.

Слайд 40Rafaēls. Atēnu skola
Kompozīcijā "Atēnu skola“attēloti aptuveni 50 antīkie filozofi un zinātnieki.

Varenas Renesanses arhitektūras ieskautas, uz zilā debesu fona izceļas divas centrālās figūras - Platons un Aristotelis. Viņiem blakus, abās pusēs uz kāpnēm, izvērsušies dažādās pozās un žestu daudzveidībā, kas tomēr apbrīnojami harmoniski sakārtoti, izvietoti visi pārējie antīkie domātāji.

Слайд 41Fragmenti no Rafaela gleznas “Atēnu skola”
Ģeometrijas “tēvs” Eiklīds pierāda kādu no

savām teorēmām

< Gleznas centrā sengrieķu filozofi Platons un Aristotelis

< sengrieķu filozofs Heraklīts

Gleznas labajā malā Rafaēls iezīmējis pats sevi

Слайд 42Rafaels “Parnass”
Centrā Dante, Homērs, Vergīlijs
Mūzas
Kompozīcijā "Parnass“ sapulcēti gan antīkās senatnes, gan

Itālijas renesanses laikmeta izcilākie dzejnieki - tur redzami gan Homērs, Dante, Vergīlijs, gan dzejnieku mūzas.

Centrā Homērs, Dante un Vergīlijs

Слайд 43Džordžone Dusošā Venēra
Krietni vēlāk kā Florencē un Romā aizsākās renesansei raksturīgais

uzplaukums Venēcijas mākslā. Viens no lielākajiem talantiem – mākslinieks Džordžone (ap 1478- 1510).
Džordžone itin visus gleznieciskos līdzekļus pakļāva cilvēciskās dailes atklāsmei. Dabas vide vairs nebija vienīgi fons cilvēka iekšējās pasaules atklāsmei, bet daļa no veseluma, bez kā nebija iespējams radīt harmoniju. To var izjust, aplūkojot viņa “Dusošo Venēru”. Mākslinieks savā gleznā mītisko skaistuma dievieti aizmigušu noguldījis zālē, ļaujot skatītājam apbrīnot zeltainās ādas silto starojumu, maigumu un neoplatonisma garā secināt, ka vienīgi cilvēks ir dievišķās dabas daiļuma augstākā izpausme.

Zināms, ka Ticiāns uzgleznoja līdz galam Džordžones iesākto "Dusošo Venēru", jo Džordžone krita par upuri 1510. gada mēra epidēmijai.

Слайд 44Ticiāns Večello (1487/90-1576)
Vēlīnās renesanses meistars un viens no Venēcijas mākslinieku

spilgtākajām personībām .

Слайд 45Ticiāns. Ķeizara dinārijs
Leģenda stāsta, ka, gribēdams Kristu pazudināt, jūdu farizejs rādījis

Kristum naudas gabalu - dināru - un jautājis, kurai varai - baznīcai vai ķeizaram - vispirms lai maksā nodokli. Ja Kristus atbildētu, ka vispirms ķeizaram, viņu varētu pasludināt par atkritēju no baznīcas - ķeceri. Ja Kristus dotu priekšroku baznīcai, viņš būtu valsts varas ienaidnieks. Ticiāna attēlotais Kristus, liekas, redz cauri šī farizeja liekulīgajai pazemībai un glūnīgajam skatieniem, jo Kristus norāda uz dināru, teikdams: "Dodiet Dievam, kas Dievam pienākas, un ķeizaram, kas ķeizaram pienākas."

Слайд 46Ticiāns. Asunta
Ticiāna darbos visspēcīgāk runā krāsas visās toņu un noskaņu niansēs.

Lielformāta altārgleznā “Asunta” (tajā autors atveidojis Marijas debesbraukšanas notikumu) tieši ar krāsu spilgto mirdzumu un kontrastiem gleznotājs panācis to garīgo pacēlumu, kas raksturo mirkļa vienreizējo nozīmīgumu un rada visa darba kompozicionālo vienotību.

Слайд 47Ticiāns. Marija Magdalēna
Stāsts pa Mariju Magdalēnu ir stāsts par izmainītu dzīvi.

Pirms viņa satika Jēzu, ļaunie gari bija viņu apsēduši. Viņa, visticamāk, bija prostitūta. Bet tad viņa satika Jēzu. Viņš piedāvāja mīlestību šai izstumtajai sievietei un lika viņai justies piederīgai. Viņš atbrīvoja viņu no ļauno garu radītajām mokām un izmainīja viņas dzīvi uz visiem laikiem.

Слайд 48VI. Vēlīnā renesanse un manierisms

Слайд 49Vēlīnās renesanses mākslas tendences Itāijā
Florencē pēc 1520. gada un Venēcijā ap

1540. gadu - periodā, ko var uzskatīt par nosacītu dižrenesanses norieta sākumu, - mākslā iezīmējās trīs tendences.

B.Čellīni. Francijas karaļa Fransuā I sālstrauks. (1539-1543)

1. Vēlme saglabāt nemainīgas dižrenesanses akceptētās mākslas tradīcijas, saglabājot neskartus dižrenesanses harmoniskos ideālus un humānistisko antīkās kultūras pētniecības garu.
2. Tieksme lauzt pastāvošos atzinumus, padziļinot klasiskā ideāla saturu, kas ieguva traģisku pretrunīgumu, dramatisku spriegumu, psiholoģisku daudzslāņainību un sarežģītu formālo izteiksmi.
3. Tendence ar antiklasiskiem līdzekļiem pretoties uz absolūto patiesību pretendējošajām dižrenesanses mākslas tradīcijām, kuras tika uztvertas kā nedzīvs mērķis un tukšs ideāls. (Manierisms)

Слайд 50 Manierisma jēdziens
Manierisms – šis jēdziens ir radies tikai 20. gs.,

atvasināts no itāļu un franču valodas vārda “maniera” un tiek attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam. Mākslas zinātnē tas ticis pacelts gan vesela perioda nozīmē starp gotikas un baroka laikmetu, gan arī piezīmēts, pasludinot to tikai par dekadentisku renesanses izskaņu, stilistisku strāvojumu vai arī virzienu pretrunīgajā jauno laiku veidošanās kultūrā.
Itāļu manierisms radās kā savdabīga pretošanās forma renesanses harmonizētajai kultūras attīstības tendencei. Tas turpināja pastāvēt līdzās Renesanses mākslas formām un satura stereotipiem, tai pat laikā no tiem daudz aizgūstot tieši stilistikas ziņā. Risinājās arī atgriezeniski procesi - manierisma elementi ieplūda vēlās renesanes mākslā.

Tintoretto, Zvaigžņu Madonna 16 gs.

Слайд 51Manierisma stilistiskās iezīmes
Benvenuto Čelīni. Persejs ar medūzas galvu. (1545-53)
Kontraposts (miera un

kustības izlīdzinātība ) . Stilistisks artistiskums un tieksme pēc vizuāliem efektiem.

Слайд 52Manierisma stilistiskās iezīmes
Parmidžanīno. Madonna ar garo kaklu. 1535
Pārspīlēti pagarinātu ķermeņa proporciju

lietojums, viegli stilizētas pozas, neskaidra, nepārliecinoša perspektīva.

Слайд 53Manierisma stilistiskās iezīmes
Apkārtējā pasaule tiek tverta nevis tieši, bet gan pastarpināti,

ar subjektīvi interpretētu tēlu sistēmu, izmantojot alegorijas un simbolus. Neirotiska spriedze, formas elementu un virtuozas tehnikas prevalēšana pār ezoteriski ievirzīto saturu.

Bronzino: Allegorija (Venēra, Kupidons, Laiks un Neprāts) (1540-45)

Слайд 54Manierisma stilistiskās iezīmes
Andrea del Sarto. Madonna of the Harpies (altarpiece)
Reliģiozas aizgrābtības

scēnas mijās ar samākslotu un vēsu alegoriskumu.

Слайд 55IV. Renesanses arhitektūra
Filipo Brunelleski – renesanses stila aizsācējs
Donato Bramante. Tempitto
Sv.Pētera katedrāle
Renesanses

palaco

Renesanses villa

Manierisma stila arhitektūra

Ievadjautājumi

Слайд 56Arhitektūras attīstības vispārīgās iezīmes Itālijā

Слайд 57 Agrīnās renesanses arhitektūrā nenoliedzams pārsvars vēl joprojām bija vēlās gotikas elementiem.

To labi var redzēt, aplūkojot Venēcijas Dožu pili 41.at.t, kas sākta celt 14.gs.

Dodžu pils Venēcijā

Слайд 58Viens no pirmajiem viņa projektiem bija jaunas konstrukcijas kupols, kas vēl

mūsdienās vainago gotiskajā stilā būvēto Florences Ziedu katedrāli. 43 m diametrs sava gigantiskuma ziņā bija tam laikam nepārspēts.

Viens no spilgtākajiem agrīnās renesanses arhitektiem, gotisko tradīciju lauzējs.

Filipo Bruneleski “Marijas ziedu katedrāle”

Слайд 59 Savu pieredzi viņš guva, pētot Romas antīkā Panteona kupola proporcijas, taču

risinājums bija patstāvīgs un oriģināls.

< Romas Panteona kupola šķērsgriezums

Filipo Bruneleski Marijas ziedu katedrāles kupols

Слайд 60 Savos arhitektoniskajos projektos Brunelleski atgriezās pie antīkā ordera elementiem. Velti te

meklēt gotiskās logu formas vai slaidos pīlārus. Racionālisms, proporciju harmonija, vieglums, samērojamība ar cilvēka augumu bija tie nosacījumi, kurus par vadošajiem savos projektos izvirzīja slavenais arhitekts.

Atrodi šajā objektā antīkās arhitektūras elementus!

Bruneleski Bāriņu nams

Слайд 61Viņam nelikās pieņemamas gigantiskās viduslaiku gotiskās katedrāles, kas ar savu masu

nomāca cilvēka personību. Viņa jaunā pieeja pārliecināja un iedvesmoja nākotnes arhitektus līdz pat 20.gs sekot viņa pēdās.

Bruneleski Paci kapella Florencē

Слайд 62
Paci kapellas interjers

Слайд 63 Renesanses arhitekti sevišķi bija iecienījuši centrisko plānojumu. Viņi to uzskatīja par

antīko tempļu pamatformu, kas asociējas ar dievišķumu, pilnību un vienotību. Kapelas pieticīgajās formās iemiesojusies vēlās renesanses tieksme pēc klasiskas harmonijas un kārtības. Vienkārša kupola vainagoto centrālo cilindru jeb celli, kurā atrodas pati svētnīca, apņem kolonnu vainags - peristils. Celles augstums ir vienāds ar peristila rādiusu.

Bramante. Tempitto 1502.g.

Слайд 64 Tempietto atrodas Sv. Pētera klostera iekšpagalmā. Bija plānots šo celtni pārvērst

par apaļa, kolonnām apņemta pagalma centru, taču šis nodoms netika īstenots.  Dievnams iecerēts līdzīgi romiešu apaļajiem tempļiem (mazais attēls)

Bramante. Tempitto

Слайд 65 Viens no lielākajiem 16. gs. arhitektūras projektiem bija 1100 gadus vecās

Sv. Pētera bazilikas pārbūve (1506-1626), ko ierosināja pāvests Jūlijs II. Šajā darbā piedalījušies sava laika izcilākie arhitekti - D. Bramante, Rafaels, Mikelandželo un Dž. L. Bernīni. Celtniecība turpinājās ilgi, ar pārtraukumiem, un tās gaita atspoguļoja dižrenesanses pārstāvju atkāpšanos no stingras sekošanas antīkajiem paraugiem un pakāpenisku pāreju uz brīvi eklektiskajām manierisma un baroka formām.

Vecā (Romas laika)Sv. Pētera bazilika>>>

Svētā Pētera katedrāle

Слайд 66 Sv. Pētera katedrāles arhitektoniskā risinājuma pirmavots meklējams mazajā Tempietto. D.

Bramantes sākotnējā iecere (ap 1506) noteica kupola dominanti, pie kuras, neraugoties uz nākamo arhitektu veiktajiem pārveidojumiem, galīgajā variantā (ap 1546) atgriezās arī Mikelandželo. Jaunā katedrāle - centriska baznīca ar monumentālu kupolu - kļuva par grandiozu noslēgumu iespaidīgākajam pilsētas laukuma ansamblim sava laika arhitektūrā.

Svētā Pētera katedrāle

Mikelandželo projektētais katedrāles kupols

Слайд 67Sv. Pētera katedrāles centrālais joms

Слайд 68Farnēzes pils Romā (1534-1545).
Ja viduslaiku cilvēka domāšanu vislabāk raksturo greznās

gotiskās katedrāles, tad renesanses antropocentrisms no arhitekta prasīja pavisam ko citu. Tā radās bagātā pilsoņa reprezentatīvais dzīvojamais nams palaco. To veidoja ap centrālo pagalmu simetriski izvietoti četri bloki. Tieši šī tipa ēkas pilnveidoja un nostiprināja triju stāvu principu. Fasādē to iezīmēja simetriski izvietoto logu rindas un dzegas, akcentējot ēkas horizontālo struktūru.

Слайд 69 Ārsienas bieži tika apdarinātas, izmantojot rustikas tehniku (rusti – rupji tēsti

akmens kvadri).

Palaco - bagātā pilsoņa reprezentatīvais dzīvojamais nams

Itāļu palaco

Слайд 70Michelozzo di Bartomoleo: Medici-Riccardi Palazzo, Florence, beg. 1446
Palaco Mediči Rikardi

Слайд 71Salīdzini ar Kolizeja arhitektoniskaiem elementiem!
Batista Alberti. Ručellai pils Florencē (1452-70)

Слайд 72Šāda veida pilīs vairs neiederējās viduslaikiem raksturīgās vītņu kāpnes, tāpēc nācās

projektēt stāvus savienojošas stāvus savienojošas lēzenas parādes kāpnes, kas reizē radīja arī grezna svinīguma iespaidu.

Kāpnes

Слайд 73 16. gadsimtā līdztekus pilsētu dzīvojamām mājām sāka celt arī lauku mājas.

Tika atjaunots tāds kopš Romas impērijas bojāejas aizmirsts celtnes tips kā villa. Renesanses villas izvietoja pilsētu tuvumā. Villu ievērojamākais celtnieks bija Andres Palladio (1508-1580). Renesanses arhitektūras prasībām vistiešāk atbilst viņa celtā villa Capra Vičenca, kas pazīstamas ar nosaukumu “Rotonda”. Villa ir simetriska, tās četras fasādes izveidotas līdzīgi antīkajam templim, tās centrālo telpu vainago kupols.

Paladio. Villa rotonda

Слайд 74Paladio. Villas rotondas plāns

Слайд 75Palma Nova – ideāli nocietinātas pilsētas plāns
Manierisma arhitekti turpināja attīstīt domu

par ideāli nocietinātu pilsētu. Projektu bija izstrādāts daudz, taču milzīgo līdzekļu un darba apjoma dēļ tos realizēt nebija pa spēkam. Izņēmums – 16. un 17.gs. mijā Itālijas dienvidos uzceltā radiāla plānojuma Palma Novas pilsēta, par kuras arhitektu bija izraudzīts Vinčenco Skamoci.

Pilsēta plānota 20 tūkstošiem iedzīvotāju, to sargā 9 bastioni. Tai ir 3 vārti, gredzenveida ielas un sešstūra formas centrālais laukums.

Слайд 76Villa Farnese
Attēlā Farnezu dzimtas ārpilsētas muižas pils kaprarolā. Šai

cietokšņpilī realizēta ideja par cietokšņa un aristokrātijas mājokļa funkciju apvienošanu. Projektu īstenojuši vairāki arhitekti laikā no 1521.-1559.g. Pēc Antonio da Sangallo, Baltasāres Peruci un Džakomo Vinjolas ieceres radīta piecstūrveida plānojuma pils ar nocietinātu pamatstāvu un apaļu iekšējo pagalmu.

Слайд 776.3. Renesanses māksla un arhitektūra Itālijā
Šis materiāls ir veidots ar

Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu.
Par materiāla saturu atbild L.Zitāne

Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis A. Renesanses un reformācijas kultūra Eiropā. –Rīga, 2000.
Gombrich E.H. Mākslas vēsture, - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997
Kačalova T. Mākslas vēsture.-1.daļa. –Rīga, 1976
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Zitāne L. Kultūras vēsture,4.daļa –R.,2002
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli

Похожие презентации

Общие принципы создания мультимедиаконтента 256
Возрождение в Венеции 337
Особливості виконання малюнків по пам’яті і уяві 315
The world’s architecture of the 1990’s 236
Проблемы региональной архитектуры в эпоху глобализации 308
Цветочные композиции из живых цветов 451

Обратная связь

Если не удалось найти и скачать презентацию, Вы можете заказать его на нашем сайте. Мы постараемся найти нужный Вам материал и отправим по электронной почте. Не стесняйтесь обращаться к нам, если у вас возникли вопросы или пожелания:

Email: Нажмите что бы посмотреть 

Что такое ThePresentation.ru?

Это сайт презентаций, докладов, проектов, шаблонов в формате PowerPoint. Мы помогаем школьникам, студентам, учителям, преподавателям хранить и обмениваться учебными материалами с другими пользователями.

Для правообладателей

Яндекс.Метрика