Cilvēks un sabiedrība renesanses kultūrā презентация

savu izvēli!

Pārmaiņu iespējamību noteica tirdzniecības un ekonomiskais uzplaukums.

To ietekmēja vēsturiskā atmiņa par antīkās Romas kādreizējo varenību.

Nozīmīgākie centri – Florence, Venēcija, Milāna

Kur un kad meklējami renesanses aizsākumi?
Kādi apstākļi ietekmēja un noteica šo pārmaiņu iespējamību?
Kas ietekmēja orientāciju uz antīko senatni?
Kādi ir renesanses nozīmīgākie centri Itālijā?

Par renesanses aizsākumiem

izplatījās ziemeļu virzienā tādās Rietumeiropas valstīs kā Francija, Vācija, Holande, Spānija, Anglija u.c. Tādēļ renesansi ziemeļu valstīs 15. gs. un 16.gs. pirmajā pusē dēvē par Ziemeļu renesansi.

Renesanses izplatība

apgaismība
17.-18.gs.

Neoklasicisms
19.-20.gs.

Renesanses laikmetā par kultūras avotu kļuva antīkā laikmeta domātāju idejas, tām pievērsās humānisti, pielāgojot sava laika vajadzībām. Savukārt nākamo laikmetu mākslinieki, filozofi, dzejnieki un arhitekti atkal un atkal atgriezās pie renesanses laikmeta sasniegumiem, padarot tos par sava veida kvalitātes mēru.

Lai gan renesanses pilsēta bija viduslaiku pilsētas mantiniece, tieši tā radīja jaunu attieksmi pret laiku. Tirgū minūtes un pat sekundes varēja gan radīt īpašumu, gan iznīcināt to. Šajā laikmetā laiks kļūst par preci, ar kuru tiek mērītas darba stundas, par kurām maksā stingri noteiktu algu. Par patiesu sava laika simbolu pilsētās kļuva darījumu cilvēki – tirgotāji, baņķieri un rūpnieki, kas kontrolēja visas pilsētas ekonomikas formas.Viņi izveidoja citu attieksmi pret dzīvi un cilvēku. Tika izstrādātas jaunas morāles normas, pasaules uzskats un ideāli.

Renesanse kā pilsētas dzīves fenomens

šie portretos attēlotie cilvēki, pie kura sabiedrības slāņa viņi varētu piederēt?
Vai apģērbs ko liecina par tiem? Apraksti krāsas un apģērbam izmantoto materiālu!
Kā šie cilvēki, tavuprāt, jūtas? Ko vari teikt par šiem cilvēkiem kā personībām?
Ko mākslinieks gribēja skatītājam pateikt ar šiem portretiem? Kāpēc mākslinieki, tavuprāt, gleznoja šos portretus?

the person depicted in the painting Portrait of Anton Fugger looks like a common citizen when in fact he was once considered the richest man in the world. During the late 15th century his uncle, Jakob Fugger known as "Jakob the Rich" of Augsburg, Germany, created a world wide mercantile, banking, and industrial empire. In 1525 Anton inherited the family business and continued to grow its holdings until his death in 1560.

Pārliecinies par sava viedokļa atbilstību patiesībai!

only centers of commerce, hubs for the newly practiced profession of law, and in some cases the capitals of principalities, but they were also centers of knowledge. Being a "cultured" or educated person became more desirable during this period as an increase in wealth and access to books led to a structured education system and the spreading of new ideas.
As the new social class known as the bourgeoisie or upper middle class emerged, affairs related to business, commerce, and manufacturing were of great importance. Priority was also placed on the education of the children as well as family values, domestic comfort, the value of work, and an active role in the community. A young bourgeoisie male, much like the one in the painting Portrait of a Boy, were now part of a new system of learning based on new ideas grounded in experiment and logical thinking.

Follower of Bartolomeo Vivarini, (European, Italian) Portrait of a Boy About 1499

The Bean Eater is not posing for a portrait. He is in the middle of a simple meal of beans, bread, and pig's feet. He fills up almost all of the space in the painting, a clue perhaps that Annibale Carracci felt he was an important subject for a work of art. Artists often make more than one version of a painting, working out problems and trying out new ideas. Compare this Bean Eater to another version of the Bean Eater by Annibale Carracci in the Galleria Colonna in Rome.

sociālo stāvokli, ko apliecināja bagāto baņķieru, tirgotāju un rūpnieku slāņa izveidošanās. Šie cilvēki nebija piedzimuši “ar zilajām asinīm”, savu neatkarību un pārticību tie radīja paši saviem spēkiem. Tam bija vajadzīga uzņēmība, iniciatīva, zināšanas un, protams, nauda. Nauda kļuva par galveno faktoru, kas noteica prestižu sabiedrībā, tādēļ saprotams baņķieru un tirgotāju rosīgums, kas balstījās tieši šajos laikos dzimušajā uzskatā, ka “laiks ir nauda”. Iegūtie līdzekļi tika no jauna ieguldīti ražošanā, lai nauda radītu naudu. Viņi bija tie, kas finansēja renesanses kultūru. Pateicoties iegūtajai bagātībai, tie varēja pieņemt dienestā dzejniekus, zinātniekus, māksliniekus, kuru veiksmi viņiem un viņu pilsētai vairoja slavu un sagādāja godu. Ar intelektuāļu un mākslinieku palīdzību birģeri apliecināja savus ideālus un vērtību sistēmu.

Lorenco Mediči – viens no ietekmīgākajiem bagātās tirgotāju dzimtas pārstāvjiem, labs mākslas pazinējs un mecenāts.

No Itālijas pilsētām jauno naudas maiņas tehniku pārņēma vācieši, franči, nīderlandieši un angļi.

parasti atradās liela gulta, viena vai divas lādes drēbju glabāšanai. Ēdamistabas iekārta faktiski bija liels galds ar soliem. Traukus glabāja gar sienu izvietotos plauktos, ko sedza aizkari. 14.gs.bagātnieku mājās parādījās kamīni un stikloti logi, lai gan vēl 15.gs tie skaitījās liela greznība.

ar mākslas mecenātismu, visiem apkārtējiem par apbrīnu cēla greznas savrupmājas (palacco) un bagātīgi ziedoja baznīcai. Ticība Dievam šajos laikos nekur nebija zudusi, taču biznesa lietās prātīgāk tomēr bija paļauties uz savu paša gudrību, izveicību un, protams, veiksmi. Tā nu iznāca, ka renesanses cilvēks daudz vairāk interesējās par laicīgo dzīvi un materiālajiem labumiem .

vecāki vīri garākas tunikas. Tumšs un garš mētelis kopā ar kapuci papildināja bagātā vīrieša garderobi. Dažreiz virs kapuces uzlika vēl platu bereti.

Sievietes apģērbs sastāvēja no linu krekla, ziemā vilnas vai zvērādas apakštērpa, virs tā kleita līdz zemei, garām piedurknēm, greznu jostu. Virs kleitas – grezns virstērps, kam pa virsu uzvilka platu, drapētu mēteli, bez kura precēta sieva nevarēja uz ielas parādīties.

sākās tikai 15.gs. beigās? (Nepieciešamie priekšnoteikumi)
Kāds mērķis (dzinulis) vadīja jaunatklājējus?
Kādi ir ievērojamāko atklājēju vārdi un ceļojumu maršruti?
Kādas ir šo atklājumu praktiskās sekas (eiropiešiem, jaunatklāto zemju iedzīvotājiem)?
Kāda ir šo atklājumu kultūrvēsturiskā nozīme?

navigācijas instrumentu (kompass, astrolābijs) un ieroču tehnikas attīstībā.
∙   Mērķis - iegūt zeltu un bagātības, pievērst kristietībai svešās pasaule tautas.
∙  Nozīmīgs dzinulis – renesanses laikam raksturīgā zinātkāre, tieksme pēc piedzīvojumiem un slavas.

daļām.
∙  Jaunatklāto zemju kolonizēšana un saimnieciskā izmantošana.
∙  Acteku (Kortess 1519-1521) un Inku (Pizarro 1532) kultūru iznīcināšana.
∙  Nēģeru vergu tirdzniecības aizsākumi.
∙  Slimību izplatīšanās.

Grieķija) teorija par Zemes lodveida formu.
Nozīmīgi ieguldījumi dabaszinātņu, ģeogrāfijas un kartogrājijas attīstībā. >>>
Eiropeisko dzīves formu izplatīšana pasaulē.
Iepazīšanās ar svešu zemju iedzīvotāju dzīvesveidu, pārliecināšanās par ētikas normu relativitāti.

ar pārticību (bagātību) iemantojis sabiedrībā zināmu prestižu.
 Labi izglītots.
Viņam raksturīgs aktīvs dzīvesveids un īpaša attieksme pret laiku (laiks ir nauda).
Iegūtos līdzekļus iegulda ražošanā.
Nodarbojas ar mākslas mecenātismu (tas palīdz vairot prestižu).
Ticēja Dievam, bagātīgi ziedoja baznīcai, tomēr pamatā paļāvās vienīgi uz savu gudrību un veiksmi (fortūnu).

dārgakmeņus, garšvielas (pipari, cukurs, krutnagliņas, kanēlis, muskatrieksti, ingvers, safrāns, koriandrs, anīss, paprika, sinepes u.c.),
No Amerikas - zeltu, sudrabu, kafiju, cukuru, kokvilnu, tabaku, zemesriekstus, kakao, ķiplokus, ananasus, vaniļu, no turienes nākuši arī kartupeļi,
Uz Ameriku - amtniecības izstrādājumus, zirgus, liellopus, cūkas, aitas, vistas u.c.

Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu.
Par materiāla saturu atbild L.Zitāne

Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis A. Renesanses un reformācijas kultūra Eiropā. –Rīga, 2000.
Kačalova T. Mākslas vēsture.-1.daļa. –Rīga, 1976
Gombrich, E.H. Mākslas vēsture, -Rīga: Zvaigzne ABC, 1997
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Zitāne L. Kultūras vēsture,4.daļa –R.,2002
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli