Ķirurģiskais apģērbs презентация

nosaka piemērotu apģērbu ķirurģiskajā vidē veicot invazīvas manipulācijas.
Personāla aizsargaprīkojuma lietošanu (aizsargbrilles, cimdus, šķidrumu necaurlaidīgus halātus, priekšautus, bahilas) jānosaka noteikumos.
Operāciju blokā nekādā gadījumā nedrīkst valkāt ielas apģērbu.

zona) un pirmsoperāciju telpām, savukārt pirmajās nedrīkst ieiet, ja nav piemērota apģērba.
Visam personālam, kas ieiet šajās zonās, jāvalkā ķirurģiski piemērots apģērbs.
Apģērbam jānosedz iespējami lielāks ādas laukums, tam ir jābūt ugunsdrošam, tas nedrīkst saturēt jēlvilnu, tam ir jābūt ērtam.
Ja apģērbs ir redzami novalkāts vai mitrs, tas jānomaina.

reizes, tas ir jādara slimnīcas veļas mājā un slimnīcai par to ir jāatbild.
Ķirurģiskais apģērbs sastāv no:
tīra ķirurģiskā cepure vai kapuce, kas pilnībā nosedz galvu un matus. Tas izslēdz iespēju matiem vai blaugznām nonākt brīvā vidē.
Cepures dizainam jābūt tādam, kas mazina baktēriju piekļuves iespējas, un tai ir jābūt ērtai. Matiem ir jābūt pilnībā nosegtiem.

apmatojumu uz kakla, operāciju zālē nedrīkst nēsāt. Mati, ja tie ir neaizsegti, darbojas kā filtrs un savāc baktērijas, kas pēc tam gaisā atbrīvojas.
Mati piesaista un uztur baktērijas atkarībā no matu garuma, lokainības un taukainības pakāpes.
Vienreizējās lietošanas galvassega ir nekavējoties jāizmet tai paredzētajā tvertnē tūlīt pēc lietošanas. Šīs galvassegas nedrīkst nēsāt ārpus tām paredzētajām telpām.

baktēriju iekļūšanu. Tam ir jābūt ērtam valkāšanai. Piemērots ķirurģiskais tērps (arī cilvēkiem, kas saistīti ar tīrīšanas darbiem) sastāv no divdaļīga bikškostīma vai arī kopējā kostīma.
Ķirurģiskā tērpa augšdaļai jābūt nostiprinātai vidukļa apvidū, sabāztai biksēs vai arī cieši jāpieguļ ķermenim. Tērpa biksēm ir jābūt diezgan piegulošām, lai izslēgtu baktēriju piekļuvi.
Brīvas, vaļīgas bikses un tērpa augšdaļa, darbiniekiem kustoties, var radīt infekcijas; baktērija atbrīvojas berzes rezultātā.
Tērps jāmaina, kad tas kļūst netīrs, mazgāt mājas apstākļos aizliegts.

garpiedurkņu vienreizlietojami halāti, kas ir cieši aizpogāti vai aizsieti.
Tērpam visu laiku, kamēr darbinieks atrodas operāciju zālē, jābūt cieši aizsietam, lai izslēgtu iespēju, ka tērpa materiāls saskaras ar sterilām virsmām vai berzējas gar tām.
Ieejot operāciju telpās, obligāti jāvalkā arī kurpju aizsargi vai speciāli operāciju apavi (bahilas).

laikā, kurās ir paredzams liels daudzums ķermeņa šķidrumu vai asiņu.
Atstājot operāciju zāli, tie jānovelk. Tie ir jāvalkā tikai operāciju telpās un jāmaina, kad tie ir mitri vai saplēsti.
Bahilas vai operāciju apavi jāglabā telpā, kas atrodas blakus ieejai operāciju zālēs.

kad atgriežas tajā.
Jāseko, lai infekcijas no ķirurģisko procedūru vietām nenokļūtu citās slimnīcas telpās.
Apaviem ir jāaizsargā kājas un jābūt viegli tīrāmiem. Koka kurpes, sandales un citi tāda veida apavi var radīt inficēšanās risku un tos operāciju zālēs nedrīkst nēsāt.

ir svarīgas arī darbiniekiem, jo pasargā viņus no patogēniem mikroorganismiem un aerosola daļiņām, kas rodas no dezinfekcijas līdzekļu lietošanas operācijas laikā.
Ikvienam jānēsā labi filtrējošas mitruma necaurlaidīgas maskas visu laiku, kamēr viņš uzturas operāciju zālēs vai citās vietās, kur ir piekļuve steriliem materiāliem vai var atrasties potenciāli inficēti pacienti.

zema filtrācijas spēja, un tās var kļūt neefektīvas kā bakteriālās barjeras jau 30 minūšu laikā pēc to uzlikšanas.
Maskas nēsātājs, kas elpo caur sejas masku, kas ir pilna ar baktērijām, atmosfērā var izvadīt lielāku skaitu baktēriju nekā tas, kurš elpo normāli un bez maskas.
Spēcīga elpas izplūde runāšanas, smiešanās vai šķaudīšanas laikā veicina lielu mikroorganismu koncentrāciju gaisā.

kas nereti ir redzamas pat ar neapbruņotu aci, parasti nav lielākas par 10 mikrometriem.
Lāzeri vai elektroķirurģija var radīt 0,31 mikrometru lielas daļiņas, kas ir mazākas nekā tās, ko rada ķirurģiska iejaukšanās. Tādēļ maskām jānodrošina tādu daļiņu fi ltrācija, kas ir 0,1 mikrometrulielas (Chen & Willeke, 1992).
Taču jāatceras, ka pat vislabākā maska var būt neefektīva, ja tā tiek nepareizi glabāta un nepareizi nēsāta.

Maskai pilnībā jānosedz mute un deguns, jāpiekļaujas sejai un jābūt tā aizsietai, lai netraucēti vēdinātos.
Saites nedrīkst sakrustot, jo tā var rasties spraugas, pa kurām var ieplūst nefltrēts gaiss.
Lokāma metāla strēmele masku augšdaļā nodrošina maskas stingru turēšanos virs deguna. Šī strēmele vienlaicīgi arī pasargā no briļļu aizmiglošanās.

operācijas līdz otrai tā nedrīkst karāties kaklā vai atrasties kabatā.
Baktērijas, kas tika filtrētas caur masku, gaisā var kļūt sausas un kustīgas, ja maska tiek nēsāta tāpat kā krelles.
Maska ir jāmaina pirms katras procedūras un nereti pat procedūru laikā.
Lai masku noņemtu, tās nēsātājam jāaizskar tikai tās saites. Sejas daļa, kas var saturēt infekcijas, nedrīkst nonākt kontaktā ar rokām.
Tūlīt pēc maskas noņemšanas tā nekavējoties jāizmet attiecīgajos konteineros. Pēc maskas izmešanas tās nēsātājam jānomazgā un jānosusina rokas.

pirms roku mazgāšanas gredzeni, pulksteņi un rokassprādzes jānoņem.
Arī rotaslietu noņemšana izslēdz iespēju, ka kāda no tām var nokļūt atvērtā brūcē vai sterilā vidē.
Nagu laka var lobīties, tādēļ pirms roku mazgāšanas tā ir jānoņem. Personāls nedrīkst nēsāt akrila vai cita veida mākslīgos nagus, jo arī tie var būt mikroorganismu nēsātāji (Research Highlights)
Pētījumi ir apstiprinājuši, ka vairums nagu sēnīšu veidojas tieši zem mākslīgajiem nagiem.

operāciju bloka, tērpam virsū jāvelk vienreizlietojamais halāts, kam aizdare ir uz muguras. Bet, atgriežoties attiecīgajās telpās, virsējais halāts ir jāizmet un tērps jānomaina, jo virsējais halāts nenodrošina efektīvu aizsardzību.
Ja virsējie halāti nav vienreizlietojamie, tie ir jānodod mazgāšanai. Priekš pusē aiztaisāmais halāts ir mazāk ieteicams aizsardzībai ārpus telpām.
Cepures un operāciju apavi vai bahilas vienmēr jānoņem.
Tā kā likumdošana aizliedz smēķēt medicīnas iestādēs, visās iestādēs jābūt noteikumiem par ķirurģisko tērpu valkāšanu ārpus telpām.