Tirgus veidi, tirgus dalībnieki презентация

un pārdevējus un ļauj viņiem vienoties par cenu.

Galvenie tirgus dalībnieki ir pircējs un pārdevējs. Katram no viņiem ir atšķirīgi mērķi:
Pārdevēja mērķis ir pārdot preci pēc iespējas dārgāk, bet pircēja mērķis ir nopirkt preci iespējami lētāk

preces un pakalpojumus;
Uzņēmumi tirgū pērk ražošanas resursus, bet pārdot preces un pakalpojumus;
Valsts tirgū pērk resursus, preces, pakalpojumus, bet piedāvā sabiedriskās preces.
-----------------------------------------------------------------------------------

tirgus.

tirgus;
Patēriņa preču un pakalpojumu tirgus;
Nekustamā īpašuma tirgus;
Ražošanas resursu tirgus;
Naudas tirgus;
Vērtspapīru tirgus;
Valūtas tirgus;
Darbaspēka tirgus;
Informācijas tirgus, u.c

notiek izsoļu veidā. Atbildīgie ir brokeri. Parasti grozās milzīgas summas.
specializētas - tādas pārdot vienu vai dažas preces
Universālās biržās pārdod dažādas preces.

Pircējs izvēlas preci no kataloga, aizpilda katalogā ievietoto pasūtījuma pieteikumu un nosūta pasūtītājam. Preces tiek piegādātas pa pastu. Samaksa par preci notiek pastā. Ja prece pasūtītāju neapmierina, tad 14 dienu laikā preci var nosūtīt atpakaļ.

starpniecību. Tā panāk ciešu kontaktu ar pircēju, novērš preces viltošanas iespējas, piedāvā pircējam pilnīgu informāciju un ir arī iespēja "apstrādāt" pircēju, pārliecināt par pirkumu."

izmantoti e-tirdzniecības pakalpojumi, jo preces, pērkot internetā, ir lētākas. E-veikali pieņem pircēja pasūtījumu un piegādā preces uz norādīto adresi (dažos interneta veikalos par preces piegādi ir jāpiemaksā).

naudu bankas maksā noteiktu cenu - procentus. Bankas arī cenšas nopirkt naudu pēc iespējas lētāk. Bankām naudu pārdot mājsaimniecības, veicot noguldījumus, Latvijas Banka un citas komercbankas. "Bankā ierodas naudas pircēji - tie, kam nauda ir nepieciešama. Bankas naudas pirkšana ir kredīta ņemšana. Katram klientam naudas cena (kredītprocenti) var atšķirties."

- par kādu katra valūta tiek iepirkta un par kādu pārdota.

"Valūtas kurss - kādas valsts naudas vienības cena, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.«

Piemēram, uz 2016.gadu 1 EIRO ir 86,7 RUB
Valūtas pārdošanas cena vienmēr ir dārgāka par iepirkšanas cenu.

pārdod strādājošie. Tirgus ir darba līgumu slēgšana. Likums nosaka, ka darba līgumi ir jāslēdz rakstveidā, divos eksemplāros.

Darba cena ir darba samaksa.

Uz 2016.gadu minimālā darba alga ir 370 eiro

tomēr bieži tirdzniecību veic specializētie uzņēmumi - nekustamo īpašumu uzņēmumi.

Mākleris ir nekustamā īpašuma uzņēmuma pārstāvis, kuram ir pilnīga informācija par pircējiem un pārdevējiem, īpašuma vērtību un cenām. Kurš par savu darbu saņem komisijas maksu.

Metodes: frontāla jautāšana un stāstīšana, prezentācija, diskusija, grafiku zīmēšana.

tās sāncenšiem. Konkurence regulē preces cenu, lai tā kļūtu pieņemama gan pircējam, gan ražotājam.«
"Konkurenti ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai ir tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizvietojamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū."

izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti;
sekmē zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu ražošanā;
konkurence "ietaupa" patērētāju naudu, un šo naudu var izmantot citu preču pirkšanai, labāk apmierināt savas vajadzības vai arī savus brīvos līdzekļus uzkrāt un investēt;
konkurence nodrošina taisnīgumu. Tirgus apbalvo to, kas dod labumu, izdevīgumu sev un citiem, bet soda to, kas cenšas gūt labumu tikai sev vai strādā neefektīvi;
konkurence nodrošina brīvību. Pircējs ir brīvs savā izvēlē. Ražotājs brīvi var noteikt, ko un kā ražot. Uzņēmuma īpašnieks var izvēlēties kvalificētākos strādniekus, bet tikpat brīvi strādnieki var izvēlēties uzņēmumu, kurā strādāt."

veids;
uzņēmuma iespēja ietekmēt cenu;
iespēja izmantot ārpuscenas konkurences līdzekļus - reklāmu, dažādus tirdzniecības "knifus";
iespēja sākt (pārtraukt) ražošanu, t.i. "iekļūt" tirgū un "izkļūt" no tirgus."

pārdevēju; gan pircēji, gan pārdevēji ar brīvi pieņemt lēmumu, brīvi iekļūt un izkļūt no tirgus.
Pilnīga konkurence ir sastopama ļoti reti. Ar pilnīgu konkurenci visbiežāk saprot ideālu tirgus modeli, kādu vajadzētu sasniegt.

gan 200 tonnu, gan 300 tonnu miežu. Par EURO 56 tonnā labība netiks pirkta, bet lētāk par EURO 54 labība netiks piedāvāta.

diferencētu preci, piemēram, mobilo sakaru operatori - TELE2, LMT, Bite.
Uzņēmumi it kā nevar ietekmēt cenu par mobilo sakaru izmantošanu, jo ir jāsacenšas par pircējiem. Tomēr cenu viņi var būtiski ietekmēt, ja vienojas par to. Šo vienošanos var veikt ar mazākām izmaksām, un ieguvēji būtu visi uzņēmumi.
Oligopolā ir grūti iekļūt tirgū. Lai sāktu mobilo sakaru ražošanu, vajag iegādāties dārgas un sarežģītas iekārtas. Ir grūti izkļūt no tirgus, jo ko gan darīs ar šīm specifiskajām iekārtām.

diferencētu preci, piemēram, kleitas. Visas šīs kleitas ir vienādas, bet uzņēmumi cenšas tās diferencēt.
Atsevišķs uzņēmums būtiski nevar ietekmēt cenu, bet to var panākt, nosakot atšķirīgu cenu katras kleitas modelim.
Var samērā viegli iekļūt nozarē, kurā noteicošā ir monopolistiskā konkurence.
Monopolistiskas konkurences apstākļos pārdevēji izmanto ārpuscenas faktorus - reklāmu.

dominē viens uzņēmums, kas tāpēc var ierobežot konkurenci un uzturēt augstas cenas.
"Monopolstāvoklis ir tirgus dalībnieku uzņēmuma stāvoklis konkrētā tirgū, kurā tam nav konkurentu."
*Piemēram - Latvijā ir daudz monopolu: elektroenerģijas piegāde - "Latvenergo" , gāzes piegāde -  "Latvijas gāze", dzelzceļa pārvadājumi - "Latvijas dzelzceļš»

vienkārši nav, tāpēc viņš var ražot preces par augstākām izmaksām un uzcelt tās uz patērētāju pleciem;
Monopolisti preces pārdot par augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences apstākļos. Patērētāji spējīgi mazāk pirkt citas preces, un tā monopolisti var izmantot tos resursus, kurus efektīvāk varētu izmantot citās nozarēs;
Monopola apstākļos patērētāji var patērēt mazāku preces daudzumu nekā pilnīgas konkurences apstākļos.

ļaujot brīvi konkurēt ārvalstu uzņēmumiem (šo ceļu iet Igaunija);
veicot monopola kontroli, uzraudzību un regulēšanu. To var panākt gan ar cenu (tarifu) kontroli, gan ar nodokļiem, tomēr šī regulēšana prasa lielas izmaksas - tās nosaka ne tikai ar attiecīgu institūciju veidošanu un ar to darbību saistītie izdevumi.

Uzņēmuma pārdevēji, paaugstinot vai pazeminot preces vai pakalpojuma cenu, virzās pa pieprasījuma līkni uz augšu vai uz leju - šādā gadījumā cenas tiek uzskatītas par elastības tirdzniecības instrumentu, jo ar tām nosacīti viegli var manevrēt dažādu faktoru ietekmē. 
Cenu konkurencē ir iespēja piedalīties ne tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdera pozīcijas, bet arī maziem uzņēmumiem, kuru mērķis ir izdzīvot konkurences apstākļos. Galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu veiksmīgu cenu konkurenci, ir patstāvīga ražošanas pilnveidošana un pašizmaksas samazināšana. Ieguvējs ir tas uzņēmējs, kam ir reāla iespēja samazināt ražošanas izmaksas.

tirgus cenu.
Piemērs: Situācijā, kad konkurentu spēki ir vienlīdzīgi, biežāk izmanto manevrēšanu ar cenām. Šīs politikas pamatā ir dažādu atlaižu piedāvāšana patērētājiem; slepena preču cenu pazemināšana zem pašizmaksas (dempings); vienādas cenas noteikšana dažādas kvalitātes precēm; dažādas kvalitātes preču cenas tuvināšana. Rezultātā ieguvējs ir pircējs!

Pirmajā vietā tiek izvirzītas preču īpatnības, unikalitāte, drošums un kvalitāte - šie faktori, nevis cenu pazemināšana, ļauj piesaistīt jaunus patērētājus un uzlabot uzņēmuma konkurētspēju. Izvēloties pareizu cenu veidošanās politiku un cenu veidošanas metodes, uzņēmums var sasniegt daudz labākus rezultātus.
Ārpuscenu konkurencē uzņēmuma potenciālās iespējas ir virzītas noteiktu uzdevumu veikšanai un tām nav graujoša cenu kara rakstura.

ir monopols, oligopols?
Kādas ir konkurences metodes?