Komercdarbības juridiskas formas Latvijā презентация

darbu izpildi vai tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu).
Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība (tirdzniecība, ražošana, pakalpojumu sniegšana), kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Komercdarbība ir saimnieciska darbība, kuru veic komersants (fiziska vai juridiskā persona) ar mērķi gūt peļņu.

Saimnieciskā vai komercdarbība?

tiesības, īpašumtiesības un darījumu, līgumu veidus un to noslēgšanas nosacījumus.
Komerclikums nosaka būtiskākās prasības uzņēmumu dibināšanā, pārvaldē, peļņas sadalē, īpašnieku atbildībā.

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, ko komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

Pirms uzsākt saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā.

Komercreģistrs ir datu bāze par uzņēmumiem.

Komercdarbības regulējošā normātīvā baze

ierakstīts uzņēmuma nosaukums, ko komersants izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (kapitālsabiedrība un personālsabiedrība)

Komersants pats ir tiesīgs izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

jauktā īpašuma uzņēmumi)
pēc atbildības (pilnas un ierobežotas mantiskās atbildības uzņēmumi)
pēc nozaru specializācijas (ražošanas, pakalpojumu sniegšanas, komerciālie, konsultatīvie, finansu uzņēmumi u. c.)
pēc organizatoriski tiesiskās formas (individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, personālsabiedrības u. c.)

Uzņēmumu tipoloģija

konkurentus;

iespēja pakalpot citiem - nodrošināt patērētājus ar jaunām, kvalitatīvām precēm;

vēlme nodrošināt jaunas darba vietas;

vēlēšanās saglabāt jau esošo kapitālu un to vēl pavairotu;

peļņas gūšana.

Par galveno komercdarbības stimulu tiek uzskata peļņas gūšana.

Komercdarbības stimuli:

cena;

valdība var noteikt ierobežojumus, piemēram, ieviešot standartus;

uzņēmums var ciest dabas stihijā, ugunsgrēkā u.c.;

uzņēmumu var "apmeklēt" reketieri;

var mainīties nodokļu politika, komercdarbības noteikumi;

valūtu kursu svārstības, politiski satricinājumi u.c.

Komercdarbības riski:

kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 euro un viņš nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu (neierobežota, pilna atbildība). 

Individuālais komersants

viņam ir pilnīgas tiesības uz visiem komercdarbības ienākumiem, kā arī iespēja vienpersoniski pieņemt lēmumus.

Izmantojot savu firmu, IK var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī var būt prasītājs un atbildētājs tiesā.

Visu peļņu iegūst komersants, no peļņas jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (šobrīd Latvijā tas ir 15%)

Papildus līdzekļus komersants var iegūt, aizņemoties kredītus.

noslēgto līgumu
Personālsabiedrības nav juridiskas personas, bet juridiskas personas var būt sabiedrības dibinātāji, ar kuru starpniecību sabiedrība kārto savas finansiālās un citas saistības.
Personālsabiedrībās parasti apvienojas būvuzņēmēji, amatnieki, mežistrādātāji
Nodokļus maksā katrs līgumsabiedrības dalībnieks par savu daļu.
Peļņu starp dalībniekiem sadala dalībnieku kopsapulce

Personālsabiedrības

kur apvienojušās divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas.

Pilnsabiedrībā visi dalībnieki — līguma slēdzēji — ir vienādi tiesībās un uzņemas pilnu un solidāru atbildību par sabiedrības saistībām. Tas nozīmē, ka pilnsabiedrības biedri atbild par savas sabiedrības saistībām ar savu īpašumu.

Pamatkapitāls nav noteikts

Pilnsabiedrība

ieguldītajām kapitāla daļām, atbild ar visu savu mantu.

Papildus līdzekļus var iegūt, ieguldot daļu peļņas uzņēmumā vai ņemot kredītu.

sabiedrības saistībām, bet pārējie uzņemas tikai ierobežotu atbildību savu ieguldījumu apmērā.
Komplementārie (pilnie) dalībnieki pārstāvē sabiedrību
Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešo personu.
Komanditsabiedrības pārvaldīšanas tiesības ir piešķirtas vienīgi dalībniekiem, kuri uzņēmušies pilnu atbildību.
Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

Komandītsabiedrība

kapitāla daļām
Komandīti atbild tikai ar sabiedrībā ieguldīto kapitāla daļu. Par pārējiem zaudējumiem viņi atbild proporcionāli ieguldītajām kapitāla daļām.
Papildus līdzekļus var iegūt tad, ja piesaista jaunus komandītus, daļu peļņas novirza attīstībai vai paņem kredītu.

nominālvērtību kopsummas.

Par kapitālsabiedrības dibinātāju var būt fiziska vai juridiska persona. Sabiedrību var dibināt viena vai vairākas personas.

Pamatkapitālu apmaksā ar naudas vai mantisku ieguldījumu.

Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku kopsapulce (lēmējvara), padome un valde (izpildinstitūcija)

Kapitalsabiedrības

vienu akciju vai dalībnieka daļu).

Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu, kura paliek pāri pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē. Tās izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

Dividendes izmaksā tikai naudā vienu reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

ir juridiska persona.
SIA pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas.
Pamatkapitāls ne mazāk par 2 800 eiro.
Atbildība ir ierobežota - atbild tikai ar SIA ieguldīto mantu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

pārskatus, lemt par peļņas sadali, kā arī lemt par darbības pārtraukšanu.

SIA valde (ievēl uz 3 gadiem) vada un pārstāv sabiedrību, veic grāmatvedības uzskaiti.

Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce. Daļa no peļņas jāieskaita obligātajās rezervēs, daļu var izmaksāt dividendēs vai izmantot citiem mērķiem.
 
Papildus līdzekļus var iegūt, palielinot pamatkapitālu - ieguldot uzņēmumā jaunus līdzekļus.

apgrozības objekts.
AS pamatkapitāla min. lielums ir 35 000 EUR.
Sabiedrība ir juridiskā persona.
Akcionāri neatbild par sabiedrības saistībām.
Pamatkapitāls sastav no akcijam.
Katrai akcijai ir nominālvērtība. Akcijas kotējas fondu biržas.

Akciju sabiedrība

dod īpašniekam balsstiesības, tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt dividendi vai likvidācijas kvotu.
Akcija nav dalāma.
AS pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde.
Akcionāru sapulce lemj par peļņas sadali.
Dividendēs izmaksājamo peļņas daļu sadala proporcionāli apmaksāto akciju nominālvērtību summai un atbilstoši akciju kategorijai.

apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.
Obligācija - parāda vērtspapīrs, ar kuru tās emitents apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt tās pilno vērtību.
http://www.nasdaqbaltic.com/market/?lang=lv